Mēs aizdedzam sveces tiem gadiem,
Kas jaunības guntiņās kvēl,
Šodien pēc 50 gadiem
Lemts satikties vēl.
Te kādreiz sirdī manā
Mīlestībai ziediņš plauka
Un arī sirdī tavā
Daudz atstāja te jauka.
Aizdedzot atmiņu sveces,
Prieks kā zvaigžņu actiņas mirdz.
Pāri laikam un telpai
Strauji ietrīcas sirds.
Mēs esam tādi, kādi esam,
Skola mūs vienādi sauc,
Mēs esam skaisti, patiesi
Pēc 50 gadiem, kam nodzīvot ļauts.
Laikam mūžības elpa
Daudzus ņēmusi ir,
Kur dzīvos mūs
No debesīm šķir.
Ar atmiņu ziediem baltiem,
Kas sirdī un dvēselē zied.
Mēs nākam pie tevis, skola,
Kaut ceļš uz saulrietu iet.
Kā pavasara strauti, kas irdz,
Čalodami uz priekšu traucas,
Tiem mūsu gadi līdzi mirdz,
Paliec stipra, nepagursti sirds!
Nepagursti sirds, atmiņas krāj,
Tām jaunības skaistumu ieliec,
Kad dzīves kuģis otrā krastā stāj,
Pēdējo liesmiņu atmiņu svecītei pieliec.
