Ziņu aģentūru portālos šobrīd lasītākās un visvairāk komentētākās ir informācijas, raksti par karadarbību Gruzijā. Tiesa, komentāros izteiktās domas ir dažādas.
Ne viens vien atzīst, ka ir grūti izprast, kuri ir labie un kuri sliktie. Jā,…
Ne viens vien atzīst, ka ir grūti izprast, kuri ir labie un kuri sliktie. Jā, diemžēl militārā konfliktā gluži bez vainas nav neviena puse. Visprecīzāk situāciju raksturo Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks. Viņš secina, ka Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili neizturēja nervi, tāpēc tika dota pavēle iebrukt Dienvidosetijā. Acīmredzot Krievijas puse to vien bija gaidījusi, jo tās izstrādātais plāns ietver ne tikai pilnīgu kontroli pār Dienvidosetiju un Anhāziju, bet arī Gruzijas militārās un ekonomiskās stabilitātes, neatkarības un valstiskuma graušanu.
Paldies Dievam, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs devis pavēli pārtraukt militāro operāciju Gruzijā. Tomēr nekas vēl nav beidzies. Agresors ir sodīts un cietis ievērojamus zaudējumus, secinājis D.Medvedevs. Lai gan karadarbība ir izbeigta, Krievijas armija Ziemeļosetijas teritorijā turpinās militāros manevrus. Un lai tik pamēģina Gruzija nerīkoties tā, kā vēlas Krievija! Saeimas deputāts Artis Pabriks turklāt uzskata, ka Gruzija nav pēdējā valsts, pret kuru Krievija vērš agresiju. Tas liek aizdomāties, cik droši varam justies, dzīvojot šai lielvalstij kaimiņos. Savus “muskuļus” tā ir parādījusi. Tiem pretim var likt tikai valstu vienotību, visa veida atbalstu neatkarības nosargāšanai.
