Ak, nemiera gars, kur biji?
* * *
Ak, nemiera gars, kur biji?
Vai mājās nesēžas tev?
Tu skriedams tā aizsteidz pa dzīvi,
Ka neatliek laika pat sev.
Tu noskrien tā dienu pēc dienas
Un skaties – vakars jau klāt.
Ar zvaigžņotu debesjumu
Tas nemanot blakus stāj.
Ar roku pamāj tev klusi:
– Ak, apstājies, nemiera gars!
Es dāvāšu saldu dusu
Un mierīgus sapņus turklāt.
