Pagātnes varoņu pasaulē paliek aizvien mazāk – ar šo skarbo patiesību jāsamierinās, ņemot vērā dabisko laika plūdumu.
Atvadas no disidenta
Pagājušajā nedēļa savās mājās Maskavā labākos laukos devies krievu rakstnieks un padomju laiku disidents Aleksandrs Solžeņicins, kura darbi devuši ieskatu padomju gulaga šausmīgajos apstākļos, kur pats rakstnieks pavadījis astoņus gadus.
Savas dzīves laikā Solžeņicins piedzīvojis Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanu, padzīšanu no padomju impērijas, apvainojumus pretpadomju propagandā un sarakstīto grāmatu izdošanas liegumu, kā arī uzvarējis grūtā cīņā ar smagu slimību un paudis vēlmi dzīves pēdējos mirkļus piedzīvot dzimtajā Krievijā. Rakstnieka vēlēšanās arī piepildījās, un viņa izvadīšanu pēdējā gaitā ar savu klātbūtni pagodināja simtiem cilvēku, tostarp valsts augstākās amatpersonas.
Nebeidzamā piemiņā
Aptuveni 45 000 cilvēku, klātesot Japānas premjeram Jasuo Fukudam un 55 nāciju diplomātiem, trešdien Japānas pilsētas Hirosimas miera memoriālajā parkā pieminēja 63.gadadienu kopš atombumbas uzmešanas pilsētai. Tās mērs Tadatosi Akiba ceremonijā solīja darīt visu, lai panāktu pilnīgu kodolieroču likvidēšanu pasaulē. Viņš piebilda, ka lielākā daļa valstu atbalsta atteikšanos no kodolieročiem, un pauda cerību, ka nākamais ASV prezidents «ieklausīsies vairākumā». Augusta sākumā ar dažu dienu intervālu gan Hirosimā, gan Nagasaki ik gadu tiek rīkoti piemiņas pasākumi, godinot vairākus simtus tūkstošu atombumbu sprādzienu upuru. Savukārt vēsturnieki allaž nebeidz spriest par minēto eksploziju nozīmi Otrā pasaules kara izbeigšanā. Japānā un ārpus tās dzīvo vēl aptuveni 244 000 Hirosimas un Nagasaki kodolsprādzienus pārcietuši cilvēki.
Laiks padoties!
Kara noziegumos apsūdzētā Radovana Karadžiča notveršana iedvesmojusi Serbijas valdību aicināt padoties pēdējos divus apsūdzētos un vēl bēguļojošos serbus – Ratko Mladiču un Goranu Hadžiču. Serbijas aizsardzības ministrs Dragans Šutanovacs piebildis, ka bēgļu padošanās būtu «gan Serbijas un tās pilsoņu, gan arī Mladiča interesēs», jo tas liekot šķēršļus integrācijai Eiropas Savienībā. Amerikāņu organizācija «Reward for Justice» izmaksājusi piecus miljonus dolāru nezināmajam, kura sniegtā informācija palīdzējusi notvert vienu no vismeklētākajiem cilvēkiem – Karadžiču.
