Spēle, spēlēšanās – šie jēdzieni šķiet atdalāmi, kad runājam par bērniem.
Spēle ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa, jo tā mazais izzina pasauli, pauž savas izjūtas, apgūst uzvedības veidus, lomas, attiecības. Spēle ir tā, kas palīdz bērnam attīstīties un pilnveidoties un dara viņa dzīvi interesantu. Bērnam spēle ir komunikācija ar sevi un pasauli, un tā rada laimes izjūtu. Bet kas tā ir pieaugušajam, un kādas ir pieaugušo spēles? Vai tas mazais puisītis un meitenīte, kas ir katrā pieaugušajā, grib spēlēties vai alkst kaut kā? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja psiholoģe Inga Birkmane.
Lielo puišu un meiteņu spēles
Arī lielie puiši un meitas grib spēlēties, tikai viņu rotaļlietas var būt dārgākas un spēles riskantākas, bīstamākas un atkarību veicinošas. Vīriešu rotaļlietas ir karjera, nauda, mašīnas, jaunākie tehnoloģiskie ražojumi, meiteņu – mode, iepirkšanās, mazi sunīši, kosmētika. Pieaugušo rotaļu izvēli ietekmē viņu naudas daudzums. Tomēr tas visiem nav vienāds, bet spēlēties un izjust uzvaras saldmi gribas katram. Ne katrreiz tas, ko dari vai spēj, tevi paša acīs padara par uzvarētāju un veiksminieku. Tāpēc ir tik aizraujoši skatīties sporta spēles un identificēties ar uzvarētāju. Sports ir saistīts ar vīrišķības izpausmi, konkurenci, tas apliecina, ka esmu labākais, palīdz rast vīrišķības identitāti. A.Gugenbīls teicis: «Vīrišķā esme neiedzimst, to iegūst.» Ir nepieciešams vecāks vīrietis, kas zēnam palīdz izaugt par vīru, jo tikai otrā vīrietī, kas ir autoritāte, zēns var atrast savu vīrišķo identitāti. Tikai vīrietim, kurš ir kontaktā ar savām jūtām, nav visu laiku vajadzība apliecināt, ka viņš ir pietiekami vīrišķīgs.
Te nu būtu vietā teiciens, ka varētu taču sportot pats, tad būtu gan veselīgs dzīvesveids, gan emocijas, tomēr ne vienmēr ir spēks kaut ko dzīvē mainīt, un sēdēšana uz dīvāna un sporta sacensību vērošana pilnībā sniedz visu izjūtu gammu. Tas dod pat lielāku emocionālo piepildījumu nekā labs sekss.
Pie televizora tiek kalti uzvaras plāni, apspriestas kļūdas un prognozēti rezultāti. Rodas arī piederības izjūta sportistu videi. Sporta sacensību vērošana nav nekas nosodāms, ja vien nekļūst par vienīgo veidu, kā kaut ko kompensēt, jo atkarība no TV jau ir psiholoģisks traucējums. Televīzija var gan palīdzēt problēmas risināt, gan apliecināt nevēlēšanos runāt par tām.
Pasaki, ka mīli mani
Bet kas notiek ar komunikāciju ģimenē, ko lai iesāk sieva, kas neinteresējas par sportu, kam viss mājas solis apdarāms un mazie bērni kušināmi? Protams, kļūst arvien niknāka un niknāka gan par darbiem, kas vienai veicami, gan par vientulību, jo partneris komunicē vairāk ar tālrādi, nevis ar viņu. Varētu jau arī viņa vienkārši atmest visam ar roku un rīkoties līdzīgi, baudot dzīvi atbilstoši savām vēlmēm. Bet tur jau ir tā nelaime, ka latviešu sievietes ir tā audzinātas, ka pirmās sāk just atbildību. Tā ir viņas nelaime – šķiet, ka viss jāizdara, jo viņas māte tā domā, vīramāte tā domā un arī viņa pati tā domā. Rezultātā pārstrādājusies, saniknota un aizvainota. Gan kliegšana, gan sarunu risināšana mierīgā ceļā no viņas prasīs lielu spēku. Var darīt jebko, tikai jāpadomā par sekām – ko radīs bļaušana un ko vienošanās par noteiktu rīcības plānu un savu vēlmju saskaņošanu. Ja vīrs daudz laika velta sporta pārraidēm, arī sievietei būtu vietā paust savas vajadzības. Saruna būtu jāsāk nevis ar nosodījumu, bet ar to, kā sieviete jūtas. Protams, nav viegli atzīties – «es jūtos vientuļa tajā laikā, kad tu skaties sportu, man ir garlaicīgi bez tevis, man gribas, lai tu mani apskauj un pasaki, ka mīli». Partneriem jāvienojas – tagad tu skatīsies olimpiskās spēles un es tev cepšu kotletes un sačubināšu spilventiņus, bet pēc tam braukšu uz Ēģipti un tu to atbalstīsi, jo tā jutīšos laimīga un mīlēta.
Mana laimes formula
Pieaugušo spēles ir meklējumi atrast laimes izjūtu. Sievietei tā ir liela uzdrīkstēšanās – paust savas vajadzības, jūtas un saprast, ko grib un kas viņu darītu laimīgu. Katram mums ir nepieciešams veselīgs egoisms un laiks, kad domāt par sevi un piepildīt savas vajadzības. Sieviete, paužot saprātīgas vēlmes, atvieglos dzīvi arī vīrietim, jo viņam būs daudz labāk zināms, kas viņa sievieti varētu darīt laimīgu, tā atkritīs minējumi un zīlēšana.
