Šovasar pasaules latviešu kustības 3×3 zīme Latvijā iemirdzējās trīsreiz – notika divas ierastās nometnes un vēl trešā – īpašā nometne Mazsalacā. Īpaša ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi bija tik daudz nometņu, un ne tikai tāpēc, ka pirmo reizi Latvijā nometne notika vietā, kur jau vienreiz bijusi.
Īpaša tādēļ, ka pirmo reizi 3×3 vēsturē notika visu zemju, visu laiku 3×3 vadības loku nometne, kurā piedalījās 3×3 nometņu vadītāji un lektori un viņu ģimenes – kopā 179 dalībnieki no Latvijas, Austrālijas, ASV, Kanādas, Itālijas un Portugāles.
„Lasītus ļautiņus kūmās ņēmu,/Kas var uguni saujā nest” – tā vadības loku nometnes dalībniekus raksturoja Latvijas 3×3 priekšsēdētāja Inese Krūmiņa. Dalībnieku vidū bija Latvijas 3×3 nometņu vadītāji Līga Ruperte, Inese un Jānis Atis Krūmiņi, Anna Gobzeme-Nulle, Inese Bērziņa, Aloida un Viktors Jurčenko, Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats, Dace Jurka, Daiga un Aldis Bitinieki, Aina un Gunārs Strodi, Ina un Aivars Celitāni, Andris Tomašūns, Daiga un Kārlis Rokpeļņi, kā arī Garezera 3×3 nometņu vadītāji Līga un Arnolds Ruperti, Ieva Johnson, Austrājijas 3×3 nometņu vadītāji Anita Andersone, Dzintra Briede, Juris Ruņģis un Kanādas 3×3 nometņu vadītājas Aija Mazsīle-Lagzdiņa un Aija Abene. Bet šīs – vadības loku nometnes – divvaldība bija divas Ineses: nometnes vadītāja Inese Bērziņa un programmu vadītāja Inese Krūmiņa.
Sabraukušie bija neierastā statusā – ne vadītāji, bet dalībnieki. Taču viņiem nebija ļauts baudīt un atpūsties (kaut bija arī tas), bet bija jāveido „prāta vētru” 3×3 turpmākai attīstībai. Par 3×3 uzplaukuma veicināšanu domāja, diskutēja, strukturēja un plānoja četrās darba grupās, kuru izstrādātos lēmumus un priekšlikumus analizēja noslēguma konferencē.
Darba grupa „3×3 izvērtējums un nākotne, koordinācija starp zemēm” analizēja, vai 3×3 ir turējies pie sākotnējiem mērķiem, sprieda par latvisko un netradicionālo nometņu programmās, par šķēršļiem un sasniegumiem, par nākotnes virzieniem. Līga Ruperte, 3×3 kustības aizsācēja, vērtēja, ka sākotnējie 3×3 uzdevumi – saglabāt latviešu tautu un atbalstīt Latvijas valsti – ir saglabāti un kopti. Lielākie šķēršļi ārzemēs ir atrast nometņu vadītājus un lektorus un angļu valodas lietošana nometnēs, Latvijā – finansiālas problēmas, sabiedrībā pastāvošais uzskats par 3×3 kā elitāru kustību un izšķiršanās par nometņu skaitlisko lielumu. Par 3×3 sasniegumiem tika atzīti kustības iešana plašumā Latvijā, trimdas latviešu tuvināšanās Latvijai, Krievijas latviešu iesaistīšana un 3×3 sēkla, kas drupināta jauniešos. Latvijas 3×3 jaunatne kopš 2002. gada ik vasaru organizē arī savu 2×2 nometni un Latvijas 3×3 padomē nupat uzņemti četri jaunieši – Egija un Ingus Krūmiņi, Ance Rokpelne un Kristīne Vimba. Vadības loku nometnē tika apstiprinātas pilnveidotās 3×3 nometņu vadlīnijas.
„Finanses un nometnes vadītāja plānotājs” – šajā darba grupā dalījās pieredzē par vadītāja darba „virtuves pusi”, apzināja nometņu organizēšanas finansiālās problēmas un formulēja tuvākos uzdevumus: 3×3 jāiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jāmeklē nometņu ģenerālsponsors, jālobē 3×3 vajadzības valdībā un pašvaldībās un, iespējams, tālākā nākotnē jāpārskata dalības maksu, izlīdzinot to Latvijā un ārzemēs dzīvojošajiem. Darba grupa ieteica domāt par stacionāru centru 3×3 kustībai Latvijā.
2010. gadā, kad 3×3 kustībai Latvijā aprit 20 gadi, iecerēts izdot grāmatu par visām pasaulē notikušajām 3×3 nometnēm. Darba grupa vienojās par grāmatas formātu un saturu, iekļaujamo informāciju un iespējamajiem finansējuma avotiem. Visu nometņu vadītāji – gan Latvijā, gan trimdas zemēs – lūgti sagatavot informāciju un fotogrāfijas par savām nometnēm. Ceturtā darba grupa strādāja pie 3×3 mājas lapas internetā, sprieda par tās uzlabošanu un attīstīšanu.
Bez darba grupām arī šajā nometnē bija ierastas ievirzes, kurās darbojās vadītāju ģimenes locekļi, bet pēcpusdienās un pievakarēs arī vadītāji varēja baudīt, kā ir būt nevis darbiniekiem vai lektoriem, bet dalībniekiem. Katru dienu bija tikšanās ar kādu izcilu latvieti: 2×2 kustības aizsācēju Bruni Rubesu, Vītolu fonda dibinātāju Vili Vītolu un Uldi Siliņu, kurš šogad izdevis humoristisku rakstu krājumu no 3×3 nometņu dzīves Latvijā. Vakara programmās: ciemošanās Austra Graša lauku mājās „Ģendertos”, Daudzinājums Mātei, svecīšu dievkalpojums, brīvais mikrofons, noslēguma koncerts. Pēc vakara pasākumiem – Ilgas Reiznieces un citu meistaru spēlētie nakts danči un, protams, nīkšana ar negurstošām dziesmām, jokiem un arī jau tradicionālo zolītes turnīru. Iespējams, aizsākās jauna tradīcija – jautra izsole, kurā iegūtie līdzekļi papildinās 3×3 budžetu.
Ideja par 3×3 vadītāju nometni ir izpildījusies vislabākajā veidā, izdarīts fantastiski daudz, tas ir vēsturisks punkts 3×3 attīstībā,- nometnes noslēgumā atzina Līga Ruperte. Savukārt Inese Krūmiņa vērtēja, ka šajā nometnē atjaunojās 3×3 ģimeniskuma un pleca sajūta, kas pēdējā laikā Latvijas nometnēs bija mazinājusies un ko nevar iemainīt pret labi noorganizētu masu pasākumu. Bet Inese Bērziņa, Mazsalacas nometnes mājasmāte, noslēgumā bija tik aizkustināta, ka varēja vien teikt: „Es pirmo reizi redzēju rudzu ziedēšanu”. Jā, šī bija spēcīgo trīsreiztrīsnieku ražīgākā ziedēšana.
3×3 ir pasaules mēroga kustība, kurā iekļaujas nometnes visu vecumu latviešiem dažādās zemēs. 3×3 kustību koordinē Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome. Pirmā 3×3 nometne notika 1981. gadā Garezerā, ASV. Latvijā 3×3 nometnes notiek kopš 1990. gada. Pavisam pasaulē notikušas 172 nometnes, kurās piedalījušies vairāk nekā 25 000 dalībnieku.
