Alūksnietei Silvai Vārtukapteinei ir Siāmas runcis Taķis, kurš savu vārdu ieguvis pateicoties kādai mazai meitenītei, kura nav varējusi izteikt vārdu kaķis.
Alūksnietei Silvai Vārtukapteinei ir Siāmas runcis Taķis, kurš savu vārdu ieguvis pateicoties kādai mazai meitenītei, kura nav varējusi izteikt vārdu kaķis.
Silva stāsta, ka gandrīz pirms četriem gadiem viņai kāda draudzene izstāstījusi, ka viņas paziņu Siāmas kaķenītei piedzimuši kaķēni un viņi tos dāvinot gādīgiem saimniekiem. Tā Silva tikusi pie sava pirmā kaķa. Pašlaik Taķis ir vienīgais saimnieku mājdzīvnieks, taču ir bijuši gan papagaiļi, gan arī zivtiņa akvārijā, kuru runcis pat nemēģinājis izzvejot no ūdens, jo viņam no tā ir ļoti bail.
Silva stāsta, ka Taķis ir diezgan liels guļava un viņam patīk noslēpties un gulēt visneiedomājamākajās vietās, piemēram, uz skapja, skapī, dažādās bļodās un vienreiz bijis aizmidzis pat veļasmašīnā. Agrāk runcītis bijis trakulīgs un gribējis spēlēties, taču tagad, kad ir pieaudzis, viņš ir palicis daudz mīļāks un mierīgāks. Arī pret viesiem viņš ir draudzīgs un reizēm pat iekāpj ciemiņiem klēpī.
Taķis dzīvo gan dzīvoklī, gan iet arī laukā. Silvas mamma Vija Vārtukapteine atzīst, ka Taķis bieži prasās ārā tieši naktīs. “Arī pa dienu viņš nāk un iet ārā, kad grib, bet mājās viņš pārnāk vienmēr,” saka V. Vārtukapteine.
Par to, ka Taķis ir labs mednieks, ģimenē neviens vairs nešaubās, jo, jau būdams maziņš, viņš saimniekiem dzīvoklī nesis atrādīt savus mednieka guvumus – noķertos putniņus un vardes.
Taķim patīk labi paēst, un saimnieki kaķi baro ar speciālo kaķu barību, kuru šķirnes ir bieži jāmaina, jo viena ātri apnīk, taču īpašs gardums viņam ir jēla gaļa, kā arī saldējums un Silvas vecmāmiņas ceptās vafeles.
Saimniece Silva saka, ka runčuku neķemmē, jo spalva viņam nav īpaši gara, un viņš pats sevi saved kartībā.
Silva stāsta, ka dažreiz runcītis lien uz galda un zog ēdienu par spīti tam, ka ir mācīts tā nedarīt. “Viņš ir ļoti neatkarīga personība un nepakļaujas dresūrai,” smejas Silva. Taķis, asinot nagus, ir saskrāpējis gandrīz visas mēbeles dzīvoklī, un saimniece atzīst, ka drīz vecās būs jāmana pret jaunām.
V. Vārtukapteine saka, ka pirms Taķa ienākšanas ģimenē, esot domājusi, ka dzīvnieki nav piemēroti turēšanai dzīvokļos, bet, kad Silva atnesusi mājās runcīti un teikusi, ka viņam draud jūrskola, ja viņu neņems, Vijas sirds atmaigusi. “Tagad es priecājos, ka paņēmām kaķīti, jo tas iemāca bērniem uzņemties atbildību un rūpēties par kādu. Esmu pārliecinājusies, ka kaķis ir lielisks stresa noņēmējs un pilntiesīgs ģimenes loceklis,” saka V. Vārtukapteine.
Naktīs kaķis parasti ielien gultā pie Silvas un tā noguļ līdz rītam. Tas retu reizi kalpo par iemeslu, kādēļ var atstāt nesaklātu gultu, kad tajā saldi guļ Taķis.
