Latvijā šis ir Kartupeļu gads, tāpēc kartupelis pasludināts par gada produktu. Atbalstot ANO iniciatīvu pievērst uzmanību šim laukaugam, tā nolēmusi Zemkopības ministrija. Jaunlaicenes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības „Dauguļi” īpašnieks Zintis Rēdelis atzīst, ka kartupeļi ir pelnījuši īpašu uzmanību. Viņaprāt, tas ir vislabākais laukaugs, tāpēc atbilstošs novērtējums būtu saprotams.
Zemnieks prot novērtēt
Saimniecībā audzē kartupeļus apmēram trīs hektāru platībā. Tur baltiem ziediem zied šķirnes ‘Brasla” kartupeļi. Tā ir vidēji agra, ražīga. Saimnieks mēģinājis arī citas šķirnes, tomēr ‘Brasla’ padodas vislabāk. Var iegūt sešas vai septiņas tonnas no hektāra. „Šogad tupeņi aug labi. Gandrīz nemana arī kolorado vaboles, kuru pērn bija ļoti daudz. Bioloģiskajā saimniecībā tas ir svarīgi, jo nedrīkst lietot ķimikālijas un miglot pret kaitēkļiem. Bērni vaboles nolasa,” ir apmierināts Z.Rēdelis. Saimniecība kartupeļus piegādā pamatskolas ēdnīcai, kā arī izmanto lopbarībai. Viņš atzīst, ka neatmaksājas pārdot par 4 līdz 6 santīmiem kilogramā pārstrādei.
Kartupeļus audzē pārtikai
Alūksnes Lauku konsultāciju biroja augkopības konsultante Violeta Kļaviņa atzīst, ka rajonā ir tikai daži zemnieki, kas kartupeļus audzē lielās platībās. “Kartupeļu lielražošana ir attīstīta tuvāk Alojai, kur tos uzreiz var nodot pārstrādei. Šaubos, vai tāda kādreiz būs Alūksnes pusē. Te audzē galvenokārt pārtikas kartupeļus. Tā ir papildus, nevis galvenā kultūra. Kartupeļiem ir noiets vietējā tirgū, kas nav liels,” skaidro V.Kļaviņa. Viņa informē, ka pavasarī bioloģisko saimniecību zemniekiem bija aicinājums audzēt kartupeļus cietei. Taču transporta izmaksas tālajā ceļā līdz Alojai ir tik lielas, ka tas nav izdevīgi. “Latvijā kartupeļu stādījumu platība ir samazinājusies, jo 2007.gadā samazinājās iepirkuma cena, turklāt palielinās audzēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka nav rentabli audzēt kartupeļus,” secina V.Kļaviņa. Lai audzētu kartupeļus pārstrādei, ir jābūt labām zināšanām par šo kultūru un arī atbilstošai tehnikai. Turklāt jārēķinās, ka vidējās izmaksas ir 1000 lati hektāram kartupeļu. “Lai šāda audzēšana atmaksātos, būtu jāiegūst vairāk nekā 25 tonnas kartupeļu no hektāra. Vidējai pārdošanas cenai būtu jābūt vismaz 20 santīmi par kilogramu,” saka speciāliste.
Latvija – topa piektajā vietā
Kartupeļus Latvijā audzē kopš seniem laikiem, tāpēc grūti iedomāties lauku sētu vai mazdārziņu, kurā neredzētu ziedošu tupeņu vagas. Tiesa, mūsu kartupeļu audzētāji nevar sacensties ar šīs kultūras platībām lielvalstīs. Tāpat arī kartupeļu raža nav starp lielākajām. Tomēr Latvija ir iekļuvusi pasaules topa piektajā vietā saražoto kartupeļu daudzumā uz vienu iedzīvotāju.
ANO izlēmusi pasludināt Starptautisko kartupeļu gadu, jo ar šo vienkārši audzējamo kultūru var pabarot daudzus pasaules iedzīvotājus, kuri cieš badu. Kartupeļi selekcijas gaitā ir piemēroti audzēšanai gandrīz visur pasaulē. Tas ir augstvērtīgs produkts, kam ir vieta ikdienas ēdienkartē.
