Vasara ir laiks, kad priecājoties par karsto sauli, bezmērķīgo atpūtu un svaigajām peldēm tuvējā ūdenstilpnē bieži vien aizmirstām par pašu svarīgāko – savu veselību. Sabiedrības veselības aģentūras Veselības veicināšanas koordinatore mūsu rajonā Ingrīda Sniedze atgādina, ka vasara ir laiks, kad par pašsajūtu aizmirst nevajadzētu gan.
Tagad daudz tie runāts par veikaliem, kuros netiek ievērotas higiēnas normas. Vai arī mūsu rajonā ir šādas vietas?
Uz šo jautājumu nebūšu kompetenta atbildēt, jo to uzrauga pārtikas un veterinārais dienests. Tomēr gribētu vērst uzmanību uz pašiem pircējiem, jo tā ir viņu atbildība kādu preci nopērk. Jau veikalā vajadzētu iegādājamo produktu apskatīt, nevis to darīt tikai mājās. Jā, protams, pēc tam kļūdu var labot un ar iebildumiem griezties pie attiecīgajām instancēm.
Tāpat arī vajadzētu būt uzmanīgākiem ar uzglabāšanu. Produktus, kas ātri bojājas, piemēram, desu un pienu izlietot tam paredzētajā termiņā un uzglabāt piemērotos apstākļos. Bieži vien mājās šos produktus neuzglabājam pareizi, vien atstājam mājās uz plauktiņa siltumā, nevis ieliekam ledusskapī kā prasīts uz iepakojuma. Tā jau ir paša pircēja atbildība. Arī man nāk sūdzēties par produktiem, kas ātri sabojājušies, bet izrādījies, ka pats patērētājs nav to piemēroti uzglabājis. Atgādinu, ka vienmēr jāpaņem čeks par pirkumu, jo savādāk bojātās preces tirgotāju nevar saukt pie atbildības. Vienādus produktus pārdod daudzos veikalos, bet ir jāspēj pierādīt, ka šo sabojājušos pienu nopirku tieši šajā veikalā.
Vai ticat salātu mazgāšanai veikalos?
Neticu šim mītam. Man liekās, ka tas ir kāds reklāmas triks.
Veikalos uz paciņām nākas lasīt „krējuma produkts” nevis „krējums”? Kāda ir atšķirība un kas ir veselīgāks?
Krējumā ir tikai dzīvnieku izcelsmes tauki, bet krējuma produktā ir gan dzīvnieku izcelsmes, gan augu tauki. Ko izvēlēties labāk, ir katra paša ziņā. Tas ir atkarīgs no tā, kas garšo. Tomēr dietologi uzskata, ka labāk ēst vienas izcelsmes tauku produktus, nevis jaukt, tātad ieteicamāks labāk ēst krējumu, pienu vai sieru, nevis tā produktus. Tomēr arī šie izstrādājumi, jeb produkti ir nekaitīgi un nav neveselīgi.
Sākusies grillēšanas sezona. Kam būtu jāpievērš uzmanība grillējot gaļu?
Jebkurš produkts, kas ir jēls ir pietiekoši ilgi termiski jāapstrādā, lai būtu gatava. Tāpat arī vajadzētu iegādāties svaigas jēlās izejvielas ar zināmiem gaļas izcelsmes dokumentiem – tas ir pirkt veikalā, tirgū, kur redzam konkrētu ražotāju, nevis no kaimiņa, kas neatklāj, kur gaļu dabūjis. No nekvalitatīvas un nepietiekoši sagatavotas gaļas var iegūt salmonelozi, bet ēdot nepietiekoši termiski apstrādātu medījumu gaļu var iegūt trihinelozi.
Noteikums, kas noteikti jāievēro – jāmazgā rokas. Kad esam, beiguši darboties ar jēlo gaļu, rokas noteikti ir jānomazgā. Daudzi to nedara un turpina cept ar nenotīrītām rokām uz kurām var būt palikušas baktērijas no jēlās gaļas. Vispār cilvēkiem ir tendence nemazgāt rokas un piemēram, atnākot no pilsētas, darba uzreiz ķeras pie ēšanas. Šis ir elementārākais slimību pārnēsāšanas ceļš.
Tagad ir kļuvis moderni ekskursiju laikā bērnus palaist uz vairākām stundām staigāt pa lielveikalu. Bērni iepērkas, visam kam pieskaras, iet uz tualeti un rokas nomazgā ļoti reti kurš, bet autobusā uzreiz ķeras pie ēdiena. Tajā pastaigā pa veikalu, manuprāt, var salasīt ļoti daudz slimību, bet izplatītākās ir dizentērija, A hepatīts, salmoneloze. Nekur jau nav uzrakstīts – šī vieta ir netīra, es pārnēsāju slimību, tāpēc uzmanīgiem ir jābūt pašiem. Tūlīt arī bērni dosies uz Dziesmu un Deju svētkiem, tāpēc gribu vecākiem atgādināt, lai iemāca bērniem nomazgāt rokas.
Vai ar mitrajām salvetēm rokas var attīrīt pietiekoši?
Mitrajās salvetēs, ko varam iegādāties veikalā, ir vienkāršs smaržūdens un tās mikrobus nevar nobeigt. Tas ir tāpat kā rokas mazgāt tikai ar ūdeni, bez ziepēm. Labāk vajadzētu lietot salvetes, kurās ir dezinfekcijas šķidrums, tādas salvetes var iegādāties aptiekās vai pie izplatītājiem.
Cik ļoti un kādos veidos peldēšanās var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību?
Sabiedrības veselības aģentūra veic peldūdeņu kvalitātes monitorings, tajā iekļautas arī septiņas Alūksnes rajona peldvietas un tajās visās ūdens kvalitāte atbilst normai un peldēties drīkst. Ikviens interesents šīm peldūdens kvalitātes pārbaudēm var sekot līdzi, visa informācija ir aģentūras mājas lapā. Alūksnes rajonā tiek pārbaudītas trīs vietas Alūksnes ezerā, arī Dūņezers, Dzērves, Lukstu un Siseņa ezeri.
Tomēr tik un tā būtu vērts būt uzmanīgiem un lielos apjomos ar peldūdeni neizrīties, īpaši jāuzmana bērni. Tāpat arī jāievēro visi peldēšanās nosacījumi un drošība. Peldēties jau var visur kur tam paredzētā vieta, bet nevar to darīt pārgalvīgi. Protams, vecākiem noteikti nevajadzētu bērnu laist peldēties vienus, kādam pieaugušajam klāt ir jābūt. Arī alkohols un peldēšanās nav savienojamas lietas, jo peldoties ir vajadzīga koordinācija.
Vairs tikai viena soļa attālumā ir Jāņu svinības, kas ir gan veselībai, gan dzīvībai bīstami svētki. Kā tos svinēt labāk?
Viss ir jādara mēreni. Visu, kas cilvēkam patīk var darīt un konkrētās tradīcijas var piekopt, ja vien to dara saprātīgi. Arī tradīcijas, lēkšana pāri ugunskuram un citas aktivitātes, jādara mierīgi un nepārvērtējot savas spējas. Tāpat arī ir jāuzmanās no ērcēm. Tās var iegūt ne tikai brienot pa zāli, bet var arī iepīt Jāņu ziedu vainagā.
Svētki ir laiks, kas galdi pilni un sanāk pārēsties.
Ēdiet mēreni! Protams, tā ir katra cilvēka izvēle. Būtu vērts padomāt kādu produktu kombināciju ēdam – ēst labāk gaļu ar dārzeņiem, nevis ar maizi un tamlīdzīgi. Arī svētkos uzturs ir jāsabalansē.
Kā sevi pasargāt no karstuma?
Jānēsā galvassega un nevajadzētu saulē uzturēties vairāk kā organisms spēj paciest, kā arī jālieto daudz šķidruma, ieteicams, ūdeni. Nevajadzētu atklātā saulē uzturēties laikā no pulksten 11.00 līdz apmēram 16.00, jo šo laiku zinātnieki ir atzinuši kā kaitīgāko. Katra paša rokās ir izvēle, organisms ir jāizjūt un attiecīgi jārīkojas. Bieži vien jaunieši sauļojas cik tīk, iet arī uz solārijiem un dzīvo ar pārliecību, ka man jau nekas nenotiks. Bet tas ir risks iegūt ādas vēzi. Man ir pārliecība, ka daba mūs radījusi baltu ādas krāsu, tāpēc ievērojot dabas likumus iesauļojama vajag tik daudz, cik iegūtam brīvi uzturoties, strādājot – cik daba iedevusi. Organisms paņem tik cik vajag, bet ja gulšņājam un uzspiežam organismam šo sauli, tad paši arī atbildēsim par sekām.
Vai alūksnieši kopumā ir veselīgi?
Jā! Vismaz cenšas šo veselīgo dzīvesveidu piekopt. Šeit Alūksnē mums jau pati daba ir radīta veselīga – svaigs gaiss, vietas fiziskām aktivitātēm, pašu ekoloģiski tīri audzēta pārtika. Iespēju ir daudz, ir jābūt tikai pašam vēlmei to visus realizēt.
Vai izdodas šo veselīgo dzīvesveidu piekopt arī savā dzīvē?
Grūti, bet es cenšos. Cilvēkiem gribētu novēlēt būt optimistiem, vairāk smaidīt un dzīvi uztvert pozitīvi un dzīvot veselīgi. Vasarā vajadzētu būt fiziski aktīviem, iet peldēties, saņemt saules enerģijas starus un galvenais, atvaļinājumā patiešām atpūsties un izbaudīt šo brīvo laiku.
