Lai informētu sabiedrību par Āfriku, “Afrolat” (Afrolatviskā asociācija) mājaslapā “www.afrolat.lv” tiks publicēti ceļojumu stāsti par Āfriku. Tas palīdzēs daudziem cilvēkiem atklāt viņiem nezināmo Āfrikas kontinentu.
Lai informētu sabiedrību par Āfriku, “Afrolat” (Afrolatviskā asociācija) mājaslapā “www.afrolat.lv” tiks publicēti ceļojumu stāsti par Āfriku. Tas palīdzēs daudziem cilvēkiem atklāt viņiem nezināmo Āfrikas kontinentu.
Bieži dzirdam par Āfriku daudz ko negatīvu, tāpēc daudzi to asociē ar badu, kariem, konfliktiem un AIDS, tomēr tā ir tikai daļa no Āfrikas, ko pazīst tās iedzīvotāji. Eiropā cilvēkiem ir ļoti maz zināms par šī kontinenta valstu bagāto kultūru, paražām, virtuvi un vēsturi.
Latvijā dzīvojoša afrikāņa Kristofera Činedu Ejugbo stāsti ir unikāli, jo to stāstītājs pārstāv abas kultūras. Viņš var paraudzīties uz lietām ar eiropieša acīm un afrikāņa sirdi.
Šie stāsti ir ļoti emocionāli un aizkustinoši, tāpēc aizrauj lasītāju..Stāstos tiek apskatītas dažādas jomas. Lasītājam tiek piedāvātas dažas izplatītākās frāzes, ēdienu receptes, aprakstīti daži dejas soļi, paražas, pievienojot un izskaidrojot skaņas, mīmikas un ķermeņa valodas nozīmi. Lasiet Kristofera Ejugbo stāstus par ceļojumu uz dzimteni..
Nigeria We hail thee!*
Ja domā vispārākā pakāpē, tad par Nigēriju runāt var viegli – vislaimīgākie cilvēki pasaulē, visticīgākie cilvēki pasaulē, visblīvāk apdzīvotākā valsts Āfrikā, visafroāfrikāniskākā valsts pasaulē un galu galā – lielais Āfrikas gigants.
Nigērija citām valstīm izgriež pogas, domājot arī vispārākajā pakāpē – viena no vislielākajām naftas ražotājām pasaulē, viena no viskorumpētākajām valstīm pasaulē, viena no vispatriotiskākajām valstīm pasaulē, viena no viskrāpniecīgākajām valstīm pasaulē un viena no visvairāk futbolu mīlošajām valstīm pasaulē.
Mulsina vienīgi šo secinājumu kombinācijas: būt visticīgākajiem un vienlaikus vislielākajiem krāpniekiem vai arī būt vislaimīgākajiem pasaulē, bet ne tuvu visbagātākajiem. Patiesībā ir arī daudzas citas lietas, kas mulsina par Nigēriju. Ir kāds joks par kādu balto cilvēku, kurš devās uz Nigēriju, lai izpētītu, kāpēc nigērieši uz jautājumu atbild ar jautājumu. Pirmajam pretimnācējam viņš jautāja: “Kāpēc nigērieši uz jautājumu atbild ar jautājumu?” Un atbilde, ko viņš saņēma bija šāda: “Kurš jums to teica?”
Dažkārt man jābrīnās, kāpēc nigērieši ir tik materiālistiski, skaļi, ambiciozi, vaļsirdīgi un iedomīgi, taču vienlaikus arī draudzīgi, jokus mīloši, miermīlīgi un saprotoši. Esot tik ilgu laiku projām, esmu visas atbildes uz šiem jautājumiem jau pazaudējis. Šīs mīklas paturēju prātā, kad devos uz savu valsti pagājušā gada maijā. Es patiešām gribēju atrast atbildes uz šiem jautājumiem.
Tie ir nigērieši, kas veido Nigēriju – šis fakts ir skaidrs. Bet tas arī nozīmē, ka viņi var veidot savu Nigēriju, lai kur paši atrastos. Tā kā mana lidmašīna nosēdās Amsterdamā, es satiku daudzus nigēriešus, gaidot to pašu reisu uz Lagosu. Ļoti daudzi bija tranzītceļojumā no Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm. Visi ļoti pašpārliecināti un brīvi runājās ar citiem pasažieriem. Viņi bija skaļi, atbrīvojušies un pozitīvi. Viņi runāja dažādās valodās, nāca no dažādām ciltīm un daži pat valkāja savus tradicionālos tērpus. Bija arī pāri. Daži bija jaukto rasu pāri. Daži bija ļoti tumšas ādas krāsas, citi – gaišāki. Nekas pārsteidzošs, zinot kāda ir Nigērija – valsts ar pāri pār 120 miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā 250 etnisko grupu, kas runā savā īpašā valodā.
Nigērija – valsts, ko mākslīgi izveidoja Lielbritānija 1914. gadā, apvienojot divas atsevišķas kolonizētas valstiņas. Valsts, ko gandrīz vienādās daļās veido kristieši un musulmaņi. Tomēr ir radusies nigēriešu mentalitāte, nigēriešu raksturs, sapņi un personības. Kā dziedāts vecajā Nigērijas himnā “kaut cilts un valoda cita, bet brāļi mēs esam.”
Nolaižoties Lagosā, karstums nemitīgi atgādināja, ka esmu Nigērijā. Visiem spēkiem mēģināju neizrādīt, ka esmu bijis projām pārāk ilgu laiku. Es zinu, ka esmu paša izvirzītā misijā un katra detaļa man ir svarīga. Es vēroju katru seju un ieklausījos katrā vārdā. Mani patiešām pārsteidza, ka pat pilnīgi nepazīstams cilvēks var pienākt un sākt ar mani brīvi runāties. Robežsargi bija priecīgi un viesmīlīgi. Taksometru šoferi, traucoties pie ikkatra pasažiera, pat pārāk viesmīlīgi. Tie gan noplēš pārāko naudu, pieprasot augstas cenas tikko atbraukušajiem, kam nav citas izvēles, kā maksāt prasīto.
Tās bija pašas jūnija beigas – lietus sezonas spēcīgākais punkts. Un tad, kad līst – tad gāž kā ar spaiņiem. Lietus patiešām var līt ļoti ilgi, un to nevar nepamanīt, jo tas ir neparasti spēcīgs. Taksometrs mani veda pa tumšajām un trokšņainajām Lagosas ielām, kur vissvarīgākais likums ir – izdzīvos stiprākais. Un tad vēl nemitīgā auto taurēšana, policijas eskorti, ielu tirgotāji, “vietējā rajona puiši” – visu veidu iespējamie cilvēki. Šī ir āra cilvēku zeme. Viņi lielāko daļu sava laika pavada ārpus mājas, diskutējot un runājoties ar saviem draugiem.
* Nigeria We Hail Thee – Nigērijas pirmās himnas nosaukums – Nigērija, mēs tevi slavinām.
Lagosa un lagosieši
Turpinām Latvijā dzīvojošā Kristofera Ejugbo stāstu par ceļojumu uz savu dzimteni – Nigēriju.
Taksometra šoferis, šķiet, nu ir apmaldījies Lagosas ielās. Neizskatās, ka viņš būtu pārliecināts par to, ka zina, kā nokļūt uz manu norādīto adresi. Bija tumšs, un es šeit nebiju bijis ļoti ilgu laiku. Lagosā es pavadīju aptuveni gadu pēc vidusskolas beigšanas ar domu paplašināt savu redzesloku. Nigērijā tiek uzskatīts, ka tieši šī ir tā vieta, kur viss notiek. Cilvēks pilnīgu briedumu var iegūt tikai, kādu brīdi padzīvojot Lagosā.
Turpinājums sekos.
