Antoņina Girs, Pededzes pagasta tautas nama krievu folkloras kopas „Labā oma” dalībniece. Pagājušajā ceturtdienā mēs piedalījāmies festivāla „Latvijas vainags” pasākumā „Tautību diena”.
Antoņina Girs, Pededzes pagasta tautas nama krievu folkloras kopas “Labā oma” dalībniece
Pagājušajā ceturtdienā mēs piedalījāmies festivāla “Latvijas vainags” pasākumā “Tautību diena”, kas Vērmaņa dārza estrādē notika Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ietvaros.
Mēs bijām vienīgi no Alūksnes rajona, kas uzstājās šajā pasākumā. Par mūsu piedalīšanos svētkos jāpateicas Irinai Viņņikai, kas parasti organizē mazākumtautību kolektīvu koncertus un ar kuru mēs bijām vairākkārt tikušies vēl pirms svētkiem. Tieši viņa bija tā, kas zvanīja un piedāvāja mums šo iespēju. Protams, tas ļoti iepriecināja, jo parādīja, ka esam pamanīti un gana labi, lai varētu uzstāties svētku pasākumā. Iespējams, gatavošanās svētkiem mūs ļoti iedvesmoja un novērtēti palīdzēja citos pasākumos. Piemēram, šogad ansambļu konkursā, novadu skatē mēs ieguvām otrās pakāpes diplomu. Pēc tā mēs sapratām, ka pratīsim aizstāvēt gan paša kolektīva, gan pašvaldības, gan arī rajona godu.
Svētkos mums bija atvēlēta gandrīz stunda uzstāšanās laika. Tā kā mēs braucām tik tālu ceļu, organizatori mums piedāvāja ar to pašu programmu uzstāties divas reizes – pirmo reizi pēcpusdienā un otru reizi vakarā. Abās reizēs bija pilnīgi cita publika, taču kā pirmajā, tā arī otrajā uzstāšanās reizē mūs uzņēma ļoti silti. Starp skatītājiem bija krievu tautības cilvēki, kas sev zināmās dziesmas dziedāja līdzi. Uzstāšanos bija atnākuši vērot mūsu kolektīva dalībnieku radinieki, draugi un paziņas. Viņi nāca klāt, nemitīgi skandēja “sveiciens Pededzei!” un dziedāja līdzi. Tas ļāva justies drošāk un brīvāk, jo publikas bija ļoti daudz.
Otrajā uzstāšanās reizē mūsu priekšnesuma laikā garām gāja bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ar savu kungu. Mēs ievērojām, ka viņa apstājas un klausās tieši mūs. Garastāvoklis tajā brīdī uzlabojās, un mums radās stimuls parādīt sevi no vislabākās puses. Pēc uzstāšanās atzinīgus vārdus teica citi kolēģi no rajona, kas bija mūs redzējuši. Arī pašiem likās, ka priekšnesums bija izdevies. Vēl mēs izmantojām iespēju paskatīties uz citiem kolektīviem. Ar dažiem mēs pat apmainījās ar vizītkartēm, lai pēc svētkiem varētu satikties kādā citā kopīgā pasākumā.
