Lai pilnvērtīgi izmeklētu krūtis, ir nepieciešamas vairākas metodes, katrai ir sava specifika. Reizi pusgadā var veikt ultrasonogrāfiju, tā ir organismam nekaitīga izmeklēšana bez starojuma, kas palīdz izslēgt veidojumus vai diferencēt to raksturu.
Lai pilnvērtīgi izmeklētu krūtis, ir nepieciešamas vairākas metodes, katrai ir sava specifika.
Reizi pusgadā var veikt ultrasonogrāfiju, tā ir organismam nekaitīga izmeklēšana bez starojuma, kas palīdz izslēgt veidojumus vai diferencēt to raksturu. Profilaktiski veikta, ultrasonogrāfija var atklāt arī nelielus veidojumus, kas nav sāpīgi un nav arī vēl sataustāmi.
Mamogrāfija, kas ir rentgenoloģisks izmeklējums, sniedz pārskatu par to, kā izskatās piena dziedzeri. Šī metode ir informatīva sievietēm, kuru krūtīs dziedzeraudu apjoms sāk mazināties, tas ir – sākas ar vecumu saistītas pārmaiņas.
Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, krūts vēža skrīnings paredz veikt tieši mamogrāfiju. Reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem mamogrāfija ir par brīvu. Diemžēl, iespējamas situācijas, kad mamogrāfija ir neinformatīva vai mazinformatīva – blīvi dziedzeraudi, kā arī dziedzeraudi izvietoti atipiskās vietās – dziļāk padusē, augstāk un tamlīdzīgi. Nereti tieši šādās atipiskās dziedzeraudu novietojuma vietās arī notiek izmaiņas.
Medicīniskā firma “Dziedniecība” pirmā Latvijā sāka izmantot ļaundabīgo audzēju datormeklēšanas sistēmu (Computer Aided Detection – CAD) visiem mamogrāfijas izmeklējumiem. Zviedri pētījumos ir pierādījuši – ārsts spēj saskatīt 85 procentus no mamogrāfijas informācijas. CAD viens pats – 15 procentu. Ja ārsts izmanto arī CAD, ir 95 procentu garantija, ka izmeklējums tiks novērtēts pareizi.
Ja krūtīs ir implanti, efektīvākā izmeklēšanas metode ir magnētiskā rezonanse tieši krūtīm. Tā parāda gan dziedzeraudu, gan implanta stāvokli. Ar mamogrāfiju šādā gadījumā ir grūtāk strādāt, diskomfortu var sagādāt rētas.
Taču jāņem vērā, ka viena lieta ir tehniskās iespējas, otra – vai ir speciālists, kurš prot saskatīt un interpretēt rezultātus. Ultrasonogrāfija vairāk ir māksla, nevis medicīna, jābūt pietiekamai praksei, kvalifikācijai. Tāpēc nepietiek jautāt – “vai jums slimnīcā ir ultrasonogrāfs?”, precīzāk būtu – “vai jums ir speciālists, kurš sonogrāfiski skata krūtis?”. Kā arī jāatceras – katra metode tikai viena pati par sevi var būt nepilnīga. Tikai pareizi izvēlētas izmeklējuma metodes, to kombinācija palīdz nonākt līdz rezultātam.
