Kritušus mājdzīvniekus savāc divas firmas.
Kritušus mājdzīvniekus savāc divas firmas
Apes lauku teritorijas mežā mednieki atrada govs līķi, kuram bija nogrieztas ausis. Acīmredzot dzīvnieka īpašnieks tā rīkojās, lai neviens neuzzinātu, kam govs piederējusi.
“Neko nevar noslēpt ne no kaimiņu acīm, ne arī citādi izmānīties. Agrāk vai vēlāk govs pazušanu no saimniecības konstatēs datu bāzē vai citādi. Turklāt vasarā mežā atstāts beigts dzīvnieks rada slimību izplatības draudus. Pie līķa var atnākt ne tikai veselie, bet arī ar trakumsērgu slimi jenotsuņi vai lapsas. Pēc tam inficēties var mājdzīvnieki, ja tie nav vakcinēti. Tādi gadījumi ir bijuši,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds.
Īpašnieku var sodīt
Viņš norāda, ka īpašnieku var sodīt pat tādā gadījumā, ja tam mājdzīvnieks ticis nozagts, pēc tam nokauts un galva ar krotālijām atstāta mežā. Ja par nozagšanu netiek ziņots policijai, tad saimnieks ir vainojams, ka pieļāvis šādu iespēju. “Datu bāzē esam meklējuši īpašnieku, kurš aizvilka govs līķi uz mežu. Virtuāli nojaušam, kurš tas varētu būt. Turklāt ir informācija, ka vainīgais savu kļūdu ir apzinājies, savācis govs līķi un to apracis. Tas jau bija sadalījies, tāpēc citu iespēju nebija,” norāda M.Kamerāds.
Par nobeigušos dzīvnieku uzreiz ir jāziņo veterinārārstam, kas apkalpo saimniecību. Īpašniekam ir jāziņo arī firmai, kas savāc kritušos dzīvniekus. Kamēr tā ierodas, dzīvnieka līķis ir jāapsedz, lai tam nepiekļūtu klaiņojoši suņi, kaķi un mušas. Ieteicams to novietot tuvāk ceļam, pa kuru var piebraukt transports. “Par dzīvnieka savākšanu nav jāmaksā, bet nav pieļaujama tā aizvilkšana uz mežu. Tas nedrīkst atkārtoties,” uzsver M.Kamerāds. Lietuvas firmai SIA “Reneta” var zvanīt 29337148 vai 63822468, Valmieras SIA “Ekovide” – pa telefonu 26493111 vai 64235435.
Vai var vainot veterinārārstu?
Apes pilsētas ar lauku teritoriju lauksaimniecības konsultante Ilze Sproģe uzskata, ka šajā situācijā vainojama veterinārārste Sarma Ločmele, kura it kā ārstējusi saslimušo govi. “Veterinārārste ir atbildīga par to, vai govs dzīvos, tāpēc viņai ir jāseko, kas ar to notiek. Ir jāsastāda arī akts par govs nāvi un jānorāda telefons, pa kuru zvanīt, lai to savāktu,” stāsta I.Sproģe. Viņa spriež, ka īpašnieks bija apjucis par negaidīto govs zaudējumu. Savukārt veterinārārste S.Ločmele secina, ka acīmredzot īpašnieks ļoti labi zināja, ka nedrīkst govi vilkt uz mežu, tāpēc tai nogrieza ausis. “Kā es varu zināt, kas notiek ar tā vai cita īpašnieka lopu? Ja saimnieks neziņo un nesauc, tad nevaru arī palīdzēt,” saka S.Ločmele. Viņa vēl tagad nezinot, kam piederējusi uz mežu aizvilktā govs. Veterinārārste pieļauj, ka tā varētu būt no saimniecības, kurā viņa bijusi pagājušā gada rudenī vai ziemā, veikt profilaktiskas injekcijas, nevis ārstēt. “Mūsu rajonā visu veterinārārstu privātprakses ir apdrošinātas. Ja pieļauta kļūda vai nolaidīga attieksme dzīvnieka ārstēšanā, īpašnieks var prasīt segt zaudējumus, ko izmaksā apdrošināšanas kompānija. Ja veterinārārsts savu vainu neatzīst, var vērsties ar prasību tiesā,” informē M.Kamerāds.
