Sestdien mūsu skolai tika atzīmēta 50 gadu jubileja. Tai par godu mēs izveidojām bijušo un esošo skolēnu darbu izstādi, kur apskatāmi gan dažādi rokdarbi, gan latviešu valodas literārie sacerējumi.
Sestdien mūsu skolai tika atzīmēta 50 gadu jubileja. Tai par godu mēs izveidojām bijušo un esošo skolēnu darbu izstādi, kur apskatāmi gan dažādi rokdarbi, gan latviešu valodas literārie sacerējumi. Paralēli izstādei ikviens varēja iepazīties ar skolas jubilejai veltīto pasākumu ciklu, par kuru tika izveidota speciāla filma. Mēs piedāvājām arī prezentāciju par aizvadītajām desmitgadēm, kur atspoguļota skolas dzīve jeb pēdējo 50 gadu vēsture.
Pirms jubilejas koncerta skolas administrācija kopā ar citiem interesentiem devās uz Gaujienas pagasta kapiem, kur apmeklēja bijušo darbinieku atdusas vietas un nolika ziedus. Esam apzinājuši, ka pavisam tādu ir 50, par kuriem tika izveidota speciāla grāmata ar viņu fotoattēliem un dzīves datiem. Savukārt jubilejas koncertā uzstājās Kaspars Markševics jeb Cash, ko mums dāvināja jeb, pareizāk sakot, sponsorēja Latvijas Bērnu bāreņu fonds. Vēlāk, protams, notika fotografēšanās, pēc kuras gaisā tika palaisti 50 baloni. Pēc pasākuma visi absolventi tika aicināti tikties pa klasēm, tāpat arī esošie un bijušie darbinieki, kā arī lūgtie viesi. Jubilejas vakars beidzās ar kopīgu balli.
Domāju, ka šī skola ir īpaša ar to, ka tajā var strādāt tikai tādi cilvēki, kas mīl bērnus un savu pedagoga profesiju. Darbs internātskolā nav tikai darbs – tas ir dzīvesveids, kam jābūt sirdslietai, ņemot vērā, ka mums ir jāsāk strādāt ļoti agri no rīta un durvis tiek aizvērtas vien vēlu vakarā. Manuprāt, sirdslieta tā bijusi arī visiem tiem cilvēkiem, kas šeit savulaik strādājuši un sestdien bija atbraukuši uz jubileju. Lai gan septembrī paies desmit gadi, kopš es pati šeit strādāju, nešaubos, ka viņi te ir ieguldījuši lielu daļu savas sirds siltuma un devuši skolai daudz laba. Ceru, ka arī audzēkņi, kas šeit ir mācījušies, to sajuta un tagad novērtē – varbūt ne tieši tajā brīdī, kad viņi šeit mācījās, bet vismaz vēlākā laika posmā, atceroties mūs ar labu vārdu. ?
