Ir atkal vasara, un „līgo!” Skan visos kalnos, pakalnos. Un atkal jāņugunis mirgo Šo svētku vakaros. Sev paņem skaņo līgodziesmu Un ievij Jāņu vainagā.
Ir atkal vasara, un “līgo!”
Skan visos kalnos, pakalnos.
Un atkal jāņugunis mirgo
Šo svētku vakaros.
Sev paņem skaņo līgodziesmu
Un ievij Jāņu vainagā,
Sien to ar mīlestības liesmu
Šai Jāņu vakarā.
Tev basas kājas, vainags galvā,
Tu līgojot pa rasu brien,
Bet kādā sudrabotā pļavā.
Tev puķes pretim skrien.
Ik zieds, kas Līgodienai plaucis,
Ir vēlējies, lai kāds to plūc.
Zieds nepiever līdz rītam acis,
Līdz gandarījums gūts.
Kalns kalnam sūta gaismas staru,
Pie debesīm plaukst uguns zieds,
Un jāņtārpiņš ar spožu garu
Mirdz papardēs kā liets.
Ar līgodziesmu, gaismai austot,
Steidz līgotājs uz māju iet.
Un savā sirdī prieku raisot,
Spēj darbam roku sniegt.
