Piemiņas brīdī pulcējas pie Mātes tēla.
Piemiņas brīdī pulcējas pie Mātes tēla
Pieminot 14.jūnija notikumus, sestdien Alūksnē pie Mātes tēla norisinājās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts pasākums.
“Priecājos, ka mēs vēl esam tik daudz,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra Alūksnes rajona politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. Par pirms 67 gadiem piedzīvotajiem notikumiem viņa runāja, salīdzinot cilvēku raksturus ar Annas Sakses pasakas “Jasmīns” galveno tēlu. “Tā lūza arī mūsu cilvēki tajā 1941.gada 14.jūnijā un arī turpmākajos gados.” Šos ziedus kopā ar citiem pasākuma dalībniekiem viņa nolika pie Mātes tēla, vēlot visiem stipru veselību un izturību.
Iemesls aktīvākai darbībai
Bez Alūksnes rajona politiski represēto kluba “Sarma” dalībniekiem pasākumā piedalījās arī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Liberts un Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas pārstāvji. Ar muzikāliem priekšnesumiem pasākumu papildināja Edgars Krūmiņš un Paula Petrikalne.
Savā uzrunā V.Litaunieks šo dienu minēja kā iemeslu aktīvākai rosībai 7.Siguldas Kājnieku pulka pieminekļa atjaunošanā. “Šajās dienās parādās vēsmas, kas liek cerīgi skatīties uz to, ka tas tiks izdarīts. Šie parādi mums vienkārši ir jāatlīdzina, jo laikam nekad un nekādos vārdos vai darbos mēs nespēsim atdot to lielo parādu, ko pelnījuši cilvēki, kas to visu pārcieta,” viņš sacīja.
Aicina ar vēsturi iepazīstināt jauno paaudzi
Kājnieku skolas kapelāns Dāvids Šterns akcentēja, ka vienīgais parāds, par ko ir vērts runāt, ir mīlestība. “Nepalieciet nevienam neko citu parādā kā tikai to, ka cits citu mīlat,” viņš citēja Svēto Rakstu vārdus. “Tā ir tā pati svarīgākā lieta, bez kuras nekam nav īpaši liela nozīme.” Vēršoties pie vecākā gadagājuma cilvēkiem, kas paši pārdzīvojuši šās dienas notikumus, kapelāns aicināja stāstīt saviem mājiniekiem vēl vairāk par piedzīvoto, par to, kam viņi izgājuši cauri, kā to pārcietuši un kā spējuši saglabāt cilvēcību, jo tikai tad par šiem notikumiem ar tiem pienākošos attieksmi domās arī viņu bērni un mazbērni.
Pēc ziedu nolikšanas pie Mātes tēla, klātesošie devās uz Alūksnes lielajiem kapiem, kur atceres brīdis notika pie piemiņas akmens “Tiem, kuri neatgriezās”. Savukārt dienas turpinājumā piemiņas brīža dalībnieki devās uz līdzīgiem atceres pasākumiem Gulbenē un Litenē, kur vakars noslēdzās, abu rajonu represētajiem pulcējoties pie atmiņu ugunskura.
