Latvijas jauno satiksmes dalībnieku forumā Alūksnes rajonu jau astoto reizi pārstāvēja Strautiņu pamatskolas komanda, kura sacentusies vairāk nekā 30 komandu lielā konkurencē.
Latvijas jauno satiksmes dalībnieku forumā Alūksnes rajonu jau astoto reizi pārstāvēja Strautiņu pamatskolas komanda, kura sacentusies vairāk nekā 30 komandu lielā konkurencē.
Šogad komandas sastāvā startēja Roberts Āboliņš, Alvis Hercenbergs, Karīna Kreice, Lāsma Ludviga, Signe Rappa un Arvīds Veigners, kas sacensībām gatavojās skolotājas Tijas Āboliņas vadībā.
Valsts sacensības atšķiras
Lai gan visi komandas dalībnieki var lepoties ar vairāku gadu pieredzi dalībai jauno satiksmes dalībnieku forumā, daļai došanās uz Rīgas Tehniskās universitātes sporta un atpūtas bāzē “Ronīši” rīkotajām valsts komandu sacensībām bija īpašs pārdzīvojums, kur viņi piedalījušies pirmo reizi. Sacensības starp rajona un valsts komandām ļoti atšķiroties, atzīst komandas dalībniece Karīna. “Tas ir daudz grūtāk,” viņa saka, norādot, ka papildu spriedzi rada ne tikai apziņa par labāko komandu pulcēšanās vienuviet, bet arī spēcīgās konkurences atmosfēra, kur ikviena kļūda var ietekmēt rezultātu.
T.Āboliņa stāsta, ka atšķirībā no rajonā rīkotajām valsts līmeņa sacensībās nepieciešams ne tikai zināt teoriju, bet arī praktiski parādīt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Nozīme ir arī spējai ātri iepazīties ar jautājumu saturu, kur atbildes sniegšanai atvēlētas vien dažas sekundes. “Protams, vissarežģītākā tomēr ir braukšana. Tā ir arī noteicošā, lai komanda varētu sasniegt labu vērtējumu,” viņa apgalvo. Lai pienācīgi sagatavotos sacensībām, komanda sanākusi kopā divas reizes nedēļā, kad nostiprinātas gan teorētiskās zināšanas, gan veikti intensīvi treniņi šķēršļu joslas pārvarēšanā.
Zināšanas noder ikdienā
Kaut arī iekļūt labāko trijniekā komandai nav izdevies, ierindojoties augstajā devītajā vietā, Strautiņu pamatskolas skolēni var lepoties, ka pēdējo desmit gadu laikā, kopš pastāv iespēja piedalīties šajās sacensībās, astoņas reizes no tām viņu pārstāvētā komanda kļuvusi par rajona sacensību uzvarētājiem. Paši skolēni uzskata, ka šie panākumi vairāk ir skolotājas nopelns, kas nenogurstoši ar viņiem strādājot visu mācību gadu.
Jau pāris gadus pie skolas atrodas pašu veidota šķēršļu josla, kur trenēties, turklāt reizi nedēļā notiek nodarbības dažādām klašu grupām. Vairums komandas dalībnieku atzīst, ka nodarbības tiek apmeklētas ar mērķi iegūt velosipēdistu tiesības, nevis lai startētu sacensībās. Tajā pašā laikā iemācītais noderot arī ikdienā. “Braucot pa trasi, tu iemācies noturēt līdzsvaru. Arī kādu triku apgūsti,” skaidro Alvis, kurš trīs kilometrus garo ceļu uz skolu mēro tieši ar velosipēdu. “Tas palīdz labāk izjust velosipēdu, lai nenokristu vai neizraisītu negadījumu,” saka Roberts. Karīna piebilst, ka sevišķi šīs iemaņas noderot pilsētā, kur ietves ir šauras un gar tām ir bīstamas apmales.
Runājot sacensībās ar citiem dalībniekiem, skolēni uzzinājuši, ka ne visās skolās ir šādas nodarbības un iespējas. Gluži pretēji – tādu gandrīz nekur neesot. Tiesa, pašu pieredze likusi atskārst, ka bez tām iztikt nevar. “Mēs esam ļoti daudz iemācījušies. Zinām velosipēda uzbūvi, satiksmes noteikumus un labāk spējam vadīt velosipēdu – tas ļauj justies droši,” ir pārliecināts Roberts.
