Kamēr daudzi vēl piedod un brēc, Ka nevajag valdību gānīt, Koalīcijas biedri smiedamies rēc, Ka naivos letiņus ilgi var mānīt.
Kamēr daudzi vēl piedod un brēc,
Ka nevajag valdību gānīt,
Koalīcijas biedri smiedamies rēc,
Ka naivos letiņus ilgi var mānīt.
Lai ko tur iebilstu iezemieši,
Valdība turas pie krēsliem cieši –
Pacietīšot opozīcijas blokādi,
Iztaisīšot kādu ministru rokādi,
Jo pašiem tā nebūs būtiska vaina,
Ja saskaitāmos kāds vietām maina.
Tomēr jau jūtami svaigāki vēji,
Ir radušies daži atkritēji,
Kam apriebies suniski laizīt ar mēli
Savu ierindas biedru un patronu Šķēli.
Bet “Rītdiena” sākusi ļautiņus muļķot,
Vēl vairāk netīro ūdeni duļķot,
Bāzt visus, kas protestē, vienā maisā
Un sašust, ka koalīcija plaisā,
Un histēriski pamācīt mūs –
Tik pacieties, debesīs labāk(i) būs…
Vai tiešām “Rītdienas” tirāža celsies,
Ja protestētāji apjuks un šķelsies?
Bet reitingu kritums gan sagaidāms droši,
Jo argumenti nav pārliecinoši.
Es negrasos atņemt ne godu, ne mantu
Tiem, kas vēl atbalsta korumpantus,
Jo zināms, ka ārstēt var kaulu plīsumu,
Bet diemžēl nav zāļu pret atmiņas īsumu.
Vien vēstures grāmatās pieminēs
Tos vilkus, kas, aitas plēsdami, blēs.
Vēl šodien tie visai patriotiski vārdos,
Bet rīt savus bērnus nodos un pārdos.
