Tikai pirms diviem mēnešiem Trapenes pagasta zemnieku saimniecības “Kristiņi” īpašnieks Tālis Zariņš parakstīja līgumu par atbalsta saņemšanu saimniecības modernizācijai.
Tikai pirms diviem mēnešiem Trapenes pagasta zemnieku saimniecības “Kristiņi” īpašnieks Tālis Zariņš parakstīja līgumu par atbalsta saņemšanu saimniecības modernizācijai. Tagad piena iepirkuma cenas samazināšana neļauj sākt mūsdienīgas fermas celtniecību.
Tikai pirms diviem mēnešiem Trapenes pagasta zemnieku saimniecības “Kristiņi” īpašnieks Tālis Zariņš parakstīja līgumu par atbalsta saņemšanu saimniecības modernizācijai. Tagad piena iepirkuma cenas samazināšana neļauj sākt mūsdienīgas fermas celtniecību.
“Kad izvērtēja projektu, tad, protams, rēķināja, vai saimniecība varēs atmaksāt kredītu bankai. Tas vajadzīgs projekta īstenošanai, jo 45 procentus no vairāk nekā 900 000 latu finansējuma atmaksās tikai tad, kad ferma būs uzcelta. Toreiz piena cena bija krietni augstāka – 25 santīmi plus PVN, bet tagad tā ir tikai 20,5 santīmi plus PVN par kilogramu piena. Bankas analītiķi secina, ka ar tādu naudas plūsmu peļņas nav. Turklāt neviens nevar galvot, ka piena cena vairs nesamazināsies,” skaidro T.Zariņš.
Kāda būs iepirkuma cena?
Vēl zemāka piena iepirkuma cena liktu saimniecībai bankrotēt. Jau tagad nākas zaudēt apmēram 1000 latu mēnesī salīdzinājumā ar laiku, kad piena iepirkuma cena bija augstāka. Pārstrādātāji šādu rīcību pamato ar ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, bet zemniekiem tās nav augušas mazāk. “Par dīzeļdegvielu jāmaksā gandrīz 80 santīmus, bet gada sākumā bija tikai 62 – 63 santīmi par litru. Par katru elektrības kilovatu jāmaksā 2 santīmus vairāk. Dārgāki ir arī pakalpojumi, tehnikas apdrošināšana, minerālmēsli,” salīdzina zemnieks. Ar 1.maiju vajadzēja sākt fermas celtniecību. Sarunās ar a/s “Valmieras piens” netika gūta skaidrība par iepirkuma cenu perspektīvā, tāpēc risku uzņemties negrib ne banka, ne zemnieks. Viss ir sagatavots, lai sāktu būvdarbus.
Attīstības iespējas vērtēs pēc gada
Tagad ar Ziemeļaustrumu reģionālo lauksaimniecības pārvaldi panākta vienošanās, ka projekta īstenošana “Kristiņos” ir atlikta uz gadu. Pamatojums – banka atsaka izsniegt kredītu. Pēc gada nāksies atkārtoti rēķināt un lemt par iespējām īstenot projektu. “Tad vērtēsim tābrīža cenas, enerģijas un pakalpojumu izmaksas, piena ražošanas pašizmaksu. Ja varēs startēt, tad to darīsim. Pretējā gadījumā nāksies lauzt līgumu,” atzīst T.Zariņš. Protams, tas būs iespējams vienīgi tad, ja piena iepirkuma cena būs augstāka. Pašlaik zemnieka entuziasms ir noplacis.
Varbūt vajadzēs iztikt bez robotiem
Projektā paredzēts celt modernu fermu 150 slaucamām govīm, iegādāties datorizētu slaukšanas iekārtu – robotu. Tas nozīmē, ka govis slauktu divi roboti. Tiktu pirkta piena dzesēšanas iekārta, automātiskas teļu barotavas un lopbarības dalītājs. T.Zariņš spriež, ka laukos trūkst labu strādnieku. Turpretim roboti dara visu saskaņā ar programmu. “Lai gan arī robotiem ir savi trūkumi, tomēr tiem ir liels darba ražīgums. Tie var strādāt 23 stundas diennaktī, un tikai stunda vajadzīga apkopei, kura tiek veikta automātiski,” norāda zemnieks. Ja arī pēc gada projektu nevarēs īstenot, tad perspektīva ir bēdīga. Eksistēt varbūt varēs, bet no domas par attīstību būs jāatsakās. “Dzēsīšu divus kredītus, lai tieku laukā no parādiem. Pēc tam naudu saimniecībā ieguldīt vairs nevarēšu, jo peļņas nebūs,” prognozē T.Zariņš. Ar 45 govju ganāmpulku var izdzīvot, ja nav liela kredīta.
