Gaujienas speciālajā internātskolā diskutē par problēmām.
Gaujienas speciālajā internātskolā diskutē par problēmām
Gaujienas speciālajā internātskolā nupat kā izveidota skolas padome. Jau pirmajā tās sēdē tika meklēti risinājumi būtiskākajām problēmām– pārkāpumu mazināšanai un skolēnu bēgšanas gadījumu novēršanai.
Padome, kuras sastāvā ir skolotāji, audzēkņi un vecāki, kopā ar pieaicinātajiem viesiem – Alūksnes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieku Zigurdu Safranoviču, Kārtības policijas biroja 2.nodaļas vecāko inspektori Inesi Paringu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas inspektori Līgu Bērziņu meklēja risinājumus jau iepriekš izvirzītajām problēmām. “Mūsu rajonā ir četras problēmskolas, bet audzēkņu bēgšana, kārtības noteikumu neievērošana ir vērojama daudzās skolās valstī. Tāpēc uzskatu, ka primārais būtu valsts atbalsts šo problēmu risināšanā,” norāda Z.Safranovičs.
Skola uzreiz ziņo policijai
Skolas direktore Vita Andersone norāda, ka gaujienieši par visiem pārkāpumiem daudz vairāk ziņo policijai, nekā to dara citas skolas. “Citās mācību iestādēs varbūt tā nedara un noklusē pārkāpumus. Tomēr mēs par šiem bērniem esam atbildīgi. Ja ar bērnu, kas aizbēdzis, notiks kas slikts, vainos skolu. Tad pamodīsies arī vienaldzīgie vecāki, izvirzīs savas prasības, lai gan paši līdz šim nav pildījuši savus vecāku pienākumus,” pauž V.Andersone. Viņa uzsver, ka pārsvarā bēg vieni un tie paši audzēkņi.
Kārtības policijas biroja priekšnieks informē, ka šogad jau uzsāktas 20 meklēšanas lietas. “Ar meklēšanas lietām mūsu pārvaldē strādā viens cilvēks. Ir viegli paziņot, ka kāds ir aizmucis, bet mums policijā ir jāuzsāk process, jāuzsāk meklēšana. Tas viss ir sarežģīti, darbietilpīgi,” saka Z.Safranovičs. Viņš arī norāda, ka policijai trūkst resursu visu šo pasākumu realizēšanai – nav pietiekami daudz darbinieku, tāpat piešķirtais degvielas daudzums ir niecīgs.
Pilda vecāku pienākumus
Policijas atrastajiem bērniem pakaļ brauc skola. V.Andersone atklāj, ka šiem braucieniem tiek patērēts ļoti daudz skolas degvielas, ko varētu izmantot citiem mērķiem, piemēram, skolēnu ekskursijām. L.Bērziņa atzīst, ka izveidojusies situācija ir nepareiza. Viņa uzskata, ka pēc bērniem vajadzētu braukt vecākiem. Ja viņi nereaģē, tad jāiesaista attiecīgā pagasta sociālie darbinieki vai bāriņtiesa. “Daudziem vecākiem ir vienalga, ka viņu bērns ir aizbēdzis, bet dažiem vienkārši nav, ar ko aizbraukt pakaļ, nav naudas. Tādā gadījumā skolai no vecākiem vajadzētu pieprasīt naudu par bērna atvešanu,” domā L.Bērziņa.
Skolēni paši paredz sodus
Direktora vietniece audzināšanas darbā Marta Zirne stāsta, ka katrai klasei ir uzdots izveidot sodu sistēmu. “Ja esi izdarījis pārkāpumu, tad par to ir jāuzņemas atbildība. Bērni paši izstrādā noteikumus, kāds sods būs jāsaņem, piemēram, jāsakopj apkārtne,” pauž M.Zirne. Sapulces noslēgumā klātesošie vecāki visam skolas kolektīvam pateicās par gādību. “Bērnus šeit mīl un par katru tiek domāts atsevišķi,” noslēgumā piebilda L.Bērziņa.
