Represēto kluba „Sarma” dalībnieki izveido īpašu audiodisku.
Represēto kluba “Sarma” dalībnieki izveido īpašu audiodisku
“Kā paši izjutām, tā arī darījām,” par savai Latvijai sarūpētās dāvanas tapšanu saka Alūksnes rajona politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. Pašu veidotā dāvana ir audiodisks “Ticot un cerot”, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 4.maijā – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā.
Dz.Mazika uzsver, ka audiodisks tapis pašu, Alūksnes rajona politiski represēto kluba “Sarma” dalībnieku, spēkiem. Tajā savu dzeju par nesenās pagātnes notikumiem un ar tiem saistītajām izjūtām ierunājuši Māris Ievednieks, Lūcija Sāgameža – Nāgele un Astra Tomsone. Diskā iekļautas arī vairākas dziesmas, kurām vārdus rakstījusi L.Sāgameža – Nāgele, bet mūziku komponējusi Anita Ozola. Viņa pati tās arī iedziedājusi.
Rada spēcīgas emocijas
“Šī ir vislieliskākā dāvana Latvijai šajos svētkos,” ar asarām acīs pēc diska noklausīšanās atzina alūksniete Līga Stalaža. Lai gan viņas ģimeni izsūtīšana svešumā nav skārusi, klausoties audiodiskā ierunāto dzeju, vārdi aizskāruši viņas dvēseli, liekot spēcīgi izjust citu pārdzīvoto. Līdzīgas emocijas gan ieraksta klausīšanās laikā, gan pēc tam pārņēma arī daudzus citus klātesošos. “Lai klausās, lai zina, lai raud, lai pārdzīvo, lai izjūt to, kas ir diskā, bet lai nekad nepiedzīvo,” savu izjūtu iespaidā radušos vēlējumu tās autoriem teica Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe. “Disks uzrunās spēcīgāk par jebko citu,” ir pārliecināts Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks, domājot par ieraksta atskaņošanu jaunajai paaudzei.
Nodod vēsturi nākamajām paaudzēm
Tiesa, Dz.Mazika uzsver, ka pagaidām audiodisks ir ģenerālmēģinājuma stadijā. Pieejamo eksemplāru skaits ir neliels, no kuriem visi tikšot izmantoti vien dāvinājuma nolūkos. “Lai paliek kā atmiņa nākamajām paaudzēm,” uz diska svarīgāko funkciju norāda L.Sāgameža – Nāgele. A.Tomsone uzskata, ka vēsturiskā materiāla tajā esot pārpārēm – jācer tikai, ka “jaunatne kaut ko sapratīs no tā visa”. Pati Dz.Mazika uzskata, ka diskā apkopots tas emociju spektrs, kas vijies cauri izsūtījumā pavadītajiem gadiem. Tam pakārtots ne tikai nosaukums, kur ticība un cerība bijušas tās, kas pavadījušas viņus visus šos gadus. Pašu izjūtām pieskaņots arī vizuālais noformējums – kuģis, kas ved svešumā, kā arī koki ar aplauztiem zariem. “Līdzīgi cilvēku likteņiem,” nosaka Dz.Mazika. Audiodiska aizmugurējo vāciņu rotā L.Sāgamežas – Nāgeles vārdi “uz dzimteni kā putni domas trauc”, kas lasāmi uz tumšu padebešu fona ar gaišu maliņu. “Tā ir tā gaisma, kurai mēs visu laiku esam ticējuši,” atklāj Dz.Mazika.
