Ņemiet, lūdzu, vērā, ka neviens malēnietis nekad nav mēģinājis gaismu ar maisu ienest bezlogu istabā. Šo vācu pasaciņu tikpat labi var attiecināt arī uz jebkuru citu čūli (luterāni).
Ņemiet, lūdzu, vērā, ka neviens malēnietis nekad nav mēģinājis gaismu ar maisu ienest bezlogu istabā. Šo vācu pasaciņu tikpat labi var attiecināt arī uz jebkuru citu čūli (luterāni).
Uz Lielrucavu nezin cik ekspedīciju braukušas pētīt šī novada vēsturi, ģeogrāfiju, valodu, folkloru, vietvārdus, tajā skaitā māju vārdus, kā arī uzvārdus. Var jau gadīties, ka arī uz Malienu kaut kad kāds ir devies ar pētnieciskiem nolūkiem, bet man šādu datu nav. Pētīt vajadzētu, informācijas pietiktu pāris simtiem lappušu. Lielrucavas grāmatai ir vairāk nekā četri simti lappušu.
Pirmās Latvijas laikā iznāca divas Malienas avīzes – viena Alūksnē, otra Gulbenē. Bet malēniski runāja ne tikai ap šīm pilsētām. Tagadējā Balvu rajonā (divdesmitajos gados to sauca par Jaunlatgales apriņķi) tāpat mīt daudz ļaužu, kas runā malēniski, mazākais – viņu senči tā runājuši. Šie fakti man šķiet pietiekami, lai varētu runāt par Lielmalienu. “Kas par vālu, tis par skuodi,” teica mana vecāmamma. Pie šās malēniešu problēmas risināšanas man vajadzēja sākt darboties jau pirms 70 gadiem. Toreiz man bija “zirga redze”. Nu jau vairāk nekā 10 gadu pat sauli neredzu… Man atliek tikai ierosināt, kūdīt, “bīdīt”. Un – vaimanāt…
Ja nu gadījumā kaut kur malēniešu nāk kopā un spriež par manis skarto tematu, kaut vai dzied malēniešu dziesmas, esiet cēlsirdīgi un par to ziņojiet man: Ošu iela 4, Talsi, LV – 3201, telefons 320057.
