Nesen lasīju par bomžiem, kuri atkritumos izmestas atrod ne tikai ēšanai noderīgas, bet arī citas vērtīgas lietas.
Nesen lasīju par bomžiem, kuri atkritumos izmestas atrod ne tikai ēšanai noderīgas, bet arī citas vērtīgas lietas. Vērojot mūsu pilsētā redzētos bomžus, māc šaubas, ka viņi varētu būt karaliski paēduši vai tikuši pie naudas, pārdodot kaut ko vērtīgu. Tomēr nevar izslēgt arī tādu iespēju. Pats par sevi saprotams, ka Rīgā un lielākajās pilsētās ir vairāk ne vien bezpajumtnieku, bet arī bagāto, kuri var izmest gan lasi, gan dārgu franču konjaku. Varbūt tas ir labi, ka kaut kas gards tiek arī tiem, kuriem nav naudas? Tomēr man nepieņemama ir tāda necieņa pret pārtiku, kas liecina par morālu degradāciju. Liekas, šie cilvēki nav pat dzirdējuši, ka zemē nokritusi maize ir jānoskūpsta.
Vēl viena nejēdzība – daudzi lielveikalos “Maxima” maksā par bojātu pārtiku! Turklāt izrādās, ka Centis Ūbele televīzijā cenšas aizmālēt acis, apgalvojot pretējo. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve atzīst, ka ir daudz pircēju sūdzību par bojātas pārtikas iegādi. Ja salīdzina, tad acīmredzot bomžiem ir pat lielākas izvēles iespējas. Var jau neņemt vai neēst, ja ir pamatotas bažas par produkta kvalitāti.
Turpretim cilvēki, kuri nespēj sevi pazemot, rakņājoties atkritumos, ilgi groza savus santīmus un meklē lētākos produktus veikalos. Tie, protams, nav labākie. Varbūt mazgāti vai pārvārīti, jo “par visu ir padomāts”.
