Nākamajā mācību gadā daudzās programmās studiju maksas pieaugs pat par vairākiem simtiem latu.
Nākamajā mācību gadā daudzās programmās studiju maksas pieaugs pat par vairākiem simtiem latu. Esošie un topošie studenti ir neapskaužamā situācijā, jo ir grūti prognozēt maksas pieaugumu, tātad nevar saplānot savus izdevumus. Protams, daudzi studējošie maksu segšanai izvēlas kredītus, bet arī tas viņus nepasargā – kredīta summa arvien pieaug.
Ir jau saprotams, ka šādu pieaugumu ir izraisījusi augstā inflācija. Cenas palielinās un turpinās palielināties daudzās jomās, tomēr izbrīna valsts vienaldzīgā nostāja. Šaubos, vai šādā veidā valsts iegūs jaunus profesionālus un zinošus speciālistus, kas ir tik ļoti nepieciešami. Domāju, ka daļa potenciālo studentu rūpīgi apsvērs iespēju, vai mācīties klātienē vai tomēr izvēlēties to darīt neklātienē, savienojot mācības ar darbu.
Arī es pati biju šādas izvēles priekšā – tikai mācīties vai mācīties neklātienē un strādāt. Konsultējoties ar zinošākiem cilvēkiem, spēcīgi argumenti tika raidīti abās pusēs un lēmuma pieņemšana atlika vien pašas ziņā. Izlēmu attiekties no studentu dzīves, kad jāknapinās, jāskaita katrs santīms, jāilgojas pēc mājām, bet nolēmu mācības savienot ar darbu. Mana spēcīgākā motivācija bija – man patīk mans darbs. Var jau būt, ja strādātu netīkamu darbu, mans lēmums būtu citāds. Tomēr lēmums jāpieņem katram pašam un jārīkojas pēc iekšējām sajūtām. Jāizvēlas ir tas, kas dara laimīgu un priecīgu.re