Saeima atbalstījusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz līdz 100 latiem paaugstināt sodus par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu sabiedriskās vietās.
Saeima atbalstījusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz līdz 100 latiem paaugstināt sodus par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu sabiedriskās vietās. Līdz šim sods bija uz pusi mazāks. Vai tagad ievērojami samazināsies alkohola lietotāju skaits? Esmu pesimistiski noskaņota, jo šaubos, ka tas varētu būtiski mainīt grādīgo dzērienu lietotāju paradumus. Turklāt sodīt paredzēts tos, kuri sabiedriskā vietā atrodas tādā reibuma pakāpē, kas aizskar cilvēka cieņu.
Ir labi zināms, ka prāta spējas samazinās proporcionāli izdzertajam alkohola daudzumam. Dzērājam jūra ir līdz ceļiem. Vai tāds sargāsies parādīties sabiedriskā vietā? Varētu piekrist, ka viņam būtu lietderīgi pavadīt 15 diennaktis aiz restēm, kur neviens neko nepiedāvā iedzert. Tagad daudzi uztraucas, ka vasarā brīvdabas pasākumos alu gan tirgos, bet to dzert nevarēs. Tas tikai liecina par izpratni – ja dzer, tad līdz grīdai.
Ne tikai alkoholiķus nevar iebiedēt ar soda bardzību. Arī nepilngadīgie labi saprot, ka viņus sods neskar. Citādi ir Igaunijā, kur ar diennakts vai vairāku diennakšu arestu var sodīt skolēnus par huligānismu. Pieredze liecina, ka pusaudžu huligāniska uzvedība iet roku rokā ar reibumu. Par sodu jāgādā laikus – pēc pirmajiem pārkāpumiem. Tomēr pat visbargākie sodi nespēs mainīt tos, kas ir slimi. Diemžēl par alkoholisma ārstēšanu valstī nedomā.
