Vai gan pēdējā laikā iedomājams kāds mēneša sākums, kad tauta netiek «iepriecināta» ar jaunākajiem datiem par ne pārāk labvēlīgo tendenci maciņu saturam?
Vai gan pēdējā laikā iedomājams kāds mēneša sākums, kad tauta netiek “iepriecināta” ar jaunākajiem datiem par ne pārāk labvēlīgo tendenci maciņu saturam? Izņēmums nebija arī aprīlis. Tiesa, daudziem jaunākais “procentu bieds” izrādījās mazākā problēma.
Paraksti restes nesalauž
Gluži vai pēc labākajiem deviņdesmito gadu paraugiem odiozā lietā nepilni četri simti sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstījuši vēstuli, lūdzot mainīt drošības līdzekli par kukuļošanu apcietinātajam, no amata atstādinātajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram arhitektam Pēterim Strancim. Vēstulē minēts arī lērums viņa nopelnu un cildināmu personīgo īpašību. Parakstu kaudzes gan pagaidām nav ietekmējušas ne izmeklētāja, ne tiesas uzskatus, un atstādinātajai amatpersonai savas dienas būs jāturpina nebrīvē.
No zinātnes – uz “mājražošanu”
Laboratoriju narkotisko vielu ražošanai var iekārtot visparastākajā dzīvoklī – par to šonedēļ pārliecinājās šīs atkarības sērgas apkarotāji. Ogres rajona Lielvārdē šādu rūpalu aptuveni gadu piekopis kāds nerealizējies zinātnieks un līdz galam neizveidojies ķīmijas speciālists, izgatavojot un ar starpnieka palīdzību realizējot psihotropo vielu nātrija oksibutirātu. Šā mājas ražojuma augstā kvalitāte pārsteigusi pat pieredzējušus policijas speciālistus, turklāt kratīšanā minētajā dzīvoklī atsavināts ķīmijas profesora cienīgs aprīkojuma arsenāls. Tiesa, tagad šādai mājražošanai pielikts punkts, un, visticamāk, turpmākos gadus “speciālistam” uz ārpasauli nāksies lūkoties caur restēm.
Gaidām riska grupas “importu”?
Latvieši visur tiek uzskatīti par ļoti izpalīdzīgu tautiņu. Šoreiz pēc palīdzīgas rokas meklē Vācija, lūdzot pieteikties viņu mēlē runājošas personas, kuras būtu ar mieru uz ilgāku laika periodu uzņemt savās ģimenēs grūti audzināmus vācu bērnus. Par šādu pretimnākšanu tiek solīts labs atalgojums un profesionāls atbalsts, turklāt tiek uzsvērts, ka līdzīgi projekti jau īstenoti Krievijā un Somijā. Lai cik arī diženi būtu šā projekta nodomi, tomēr visa cēlsirdīgā pasākuma kontekstā tā vien gribas pajautāt – vai tiešām pienākuši laiki, kad Latvijā trūkst ne vien savu ceļstrādnieku, bet arī nelabvēlīgā kontingenta?
Atkal pazibējis “kukulītis”?
Laikā, kad konkrēta valsts iestāde – Ceļu satiksmes drošības direkcija – visai stabili izpelnījusies “caurspīdīgas” struktūras reputāciju, darvu medus mucā iepilinājis ar to nesaraujami saistītais tehniskās apskates akreditētais uzņēmums “Auteko
