Kā 6 dabas augi var palīdzēt pārvarēt stresu Covid-19 pandēmijas laikā?

Koronavīrusa pandēmija ar tās daudzajiem ierobežojumiem un nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu. Nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta un elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes, kas cilvēkam signalizē par pārlieku augstu stresa līmeni. Nereti pieaugušie mēģina mazināt stresu ar dažādiem nomierinošiem augiem vai aptiekā pieejamiem dabas līdzekļiem – kuri tie ir un kāds ir speciālista viedoklis, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Ko organismam nodara stress?

Primāri stress nav slikts – ja ir bīstama situācija, tas cilvēka organismu uz brīdi mobilizē, lai tiktu galā ar situāciju. Tomēr ilgstošā, hroniskā stresā veģetatīvā nervu sistēma nepārtraukti darbojas saspringtā krīzes režīmā. Stresa ietekmē saasinās dažādas hroniskas kaites – migrēna, ādas slimības, gremošanas trakta slimības. Stress ietekmē arī kognitīvās spējas – ja uz īsu brīdi tas palīdz koncentrēties, tad hroniska stresa situācija atņem cilvēkiem spēju radoši domāt, kas var novest pat pie izdegšanas un tās organismam radītajām sekām. Stress skar ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus un jauniešus, jo īpaši pārbaudes darbu un eksāmenu laikā, kas ir ne tikai izaicinājums zināšanām, bet arī spējām pārvarēt stresu, kas ietekmē pašsajūtu un var izraisīt vēdergraizes, galvassāpes, bezmiegu un koncentrēšanās pasliktināšanos.

Farmaceite norāda, ka viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir pārslodze, kas daudzās ģimenēs var būt raksturīga tieši šajā Covid-19 pandēmijas laikā. Darbs un mācības, pienākumi ģimenē, bērnu dienas kārtības organizēšana – tas viss ir jāpaveic, taču ļoti svarīga ir laika plānošana. Tomēr jāatļauj sev nebūt perfektiem, jo tiekšanās nevainojami izdarīt visu paša spēkiem agri vai vēlu noved pie paaugstināta stresa. Vēl viens izplatīts stresa cēlonis ir realitātes neatbilstība cilvēka vēlmēm. Jāatceras arī, ka cilvēku spējas tikt galā ar vienu un to pašu situāciju ir dažādas – kas vienam nesagādā grūtības, citam izrādās liels stresa avots.

Lavandas izslavētā smarža nomierinošam efektam

Lavandas maigā smarža ir izslavēta ar tās nomierinošajām īpašībām – nereti šo smaržu izmanto tieši depresijas un trauksmes mazināšanai. Piemēram, lai mazinātu ikdienas stresu, uz naktsskapīša ieteicams novietot puķupodu ar lavandām vai novietot tās uz palodzēm. Atnākot mājās, šī smarža acumirklī nomierinās un liks atslābt pat pēc vissaspringtākās darba dienas. Aptiekās iespējams iegādāties arī lavandas ēterisko eļļu, ko galvas sāpju gadījumā var iemasēt deniņos, taču bezmiega gadījumā – pilināt uz spilvena.

Populārā kumelīšu tēja nervu spriedzei

Kumelīšu tēja nomierina un palīdz samazināt nervu spriedzi, nervozitāti, un stabilizē mentālās spējas, kā arī var izraisīt miegainību, tādēļ to ieteicams lietot pirms gulētiešanas. Kumelītes ir viens no labākajiem ārstniecības augiem pret nemieru un bezmiegu, ko kā tēju vai ēterisko eļļu var pievienot arī vannas ūdenim.

Piparmētras – gan nemieram, gan darba sparam

Atšķirībā no kumelītēm – piparmētrasspēj gan samazināt nemieru, gan palielināt koncentrēšanās spējas. Papildu tam, piparmētras spēj atslābināt muskuļus un noņemt saspringumu, kas savukārt mazina arī psihisko spriedzi. Ja gadījusies uztraukumu pilna diena, ieteicams sakapāt piparmētru lapiņas un iebērt tās siltā vannā vai pagatavo no tām piparmētru tēju, lai mazinātu uztraukumu.

Baldriāna ekstrakts miega veicināšanai

Baldriāna ekstrakts ir viens no populārākajiem un izsenis lietotajiem augiem tā nomierinošo īpašību un miega veicinošās ietekmes dēļ, kas ir jo īpaši aktuāli pieaugušajiem, kas cieš no bezmiega. Arī aptiekās iespējams iegādāties baldriāna ekstraktu, kuram ir jau koncentrēta iedarbība tablešu un tinktūru formā, miega izraisīšanai, iespējams iegādāties arī tēju maisījumu. Tā sastāvā galvenokārt ir baldriāna sakne, kas tiek kombinēta ar citiem augiem, kas nodrošina nomierinošu un miegu veicinošu iedarbību: apiņa rogas, pasifloras un māteres laksti, vilkābeļu drogas. Šādas baldriāna kombinācijas izmanto, ja asinsspiediens nav izteikti paaugstināts, bet ir tahikardija, stenokardijas profilaksei, arī klimaktēriskās dismenorejas un metrorāģijas gadījumos.

Asinszāles ekstrakts – dabas dots antidepresants

Asinszāle aug tepat, Latvijā, un ir pazīstams kā dabas dots antidepresants. Tautas medicīnā tās kopš seniem laikiem lieto sasitumu, augoņu un dažādu ādas bojājumu ārstēšanā, arī iekšķīgi pret gremošanas un citām kaitēm. Asinszāles ekstraktam piemīt spēja uzlabot garastāvokli, mazināt nemiera sajūtu un uzlabot miega kvalitāti. Mūsdienu medicīnā asinszāles preparātus lieto arī depresijas ārstēšanai un citiem veselības traucējumiem.

Melisas lapu ekstrakts stipras slodzes gadījumos

Melisas lapu ekstrakts spēj nomierināt un palīdzēt stresa vai stipras slodzes gadījumos. Kad cilvēks nevar aizmigt, slikti guļ vai arī nejūtas atpūties pēc nakts miega, kas var būt par cēloni nomāktībai, ieteicams sev pagatavot melisas lapu tēju. Ņemot vērā to, ka melisai piemīt atslābinošas īpašības, to nedrīkst lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu, jo tā to vēl vairāk pazeminās. Papildu tam, melisas lapu ekstrakts ir zināms arī kā lielisks antioksidants, kas ļauj ādai saglabāt jauneklīgu izskatu.

Ko par dabas augu izmantošanu stresa mazināšanai saka farmaceits?

Aptiekas farmaceite norāda, ka stresa mazināšanai var izmantot relaksējošas ārstniecības augu tējas. Uz to bāzes izstrādātie līdzekļi ir organismam vieni no draudzīgākajiem, kā arī atkarību neveicinošiem. Tos iespējams iegādāties aptiekā, taču svarīgi sekot līdzi to pareizai lietošanai gan pēc to devām, gan regularitātes. Vairāki augu ekstrakti tiek izmantoti dažādu nomierinošu līdzekļu sastāvā. Tajos tie ir koncentrētā daudzumā, tādēļ to iedarbība ir viegli prognozējama un pielāgojama tā brīža vajadzībām. Šie līdzekļi pieejami dažādās formās, lai ikviens, atkarībā no vecuma un vēlmēm, varētu atrast sev piemērotāko. Piemēram, maziem bērniem piemērotāki būs sīrupi, vecākiem cilvēkiem – tinktūras, savukārt ierasti steidzīgajiem pieaugušajiem – tablešu vai kapsulu formā. Jāņem vērā, ka organisms kļūst stresa uzņēmīgāks arī tad, ja tajā trūkst magnija, tādēļ to ieteicams lietot ikdienā, nevis tad, kad jau esam pakļauti stresam. Lai atrastu sev piemērotāko līdzekli, kā arī noskaidrotu par to lietošanu, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Papildu nomierinošiem līdzekļiem svarīgi katram atrast savu stresa novadīšanas veidu, kas ne vien mazinās stresu, bet arī uzlabos garastāvokli. Vienam tās būs fiziskās aktivitātes, kas veicina laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, citam – meditācija, garas pastaigas svaigā gaisā vai peldēšana, nomierinoša mūzika un kontakts ar dabu un dzīvniekiem.