Vislabprāt es dzirnaviņās klausos, Ko runčuks, klēpī snaužot, rāmi maļ..
Vislabprāt es dzirnaviņās klausos,
Ko runčuks, klēpī snaužot, rāmi maļ,
Kad satumst logā ziemas dienas gausums,
Un dārzā zīlītes un dzenis kaļ.
Vislabprātāk es runča stāstos klausos
Par laiku, kad tam mājvieta bij pils,
Kad ķēniņš krējumu tam nesa zelta kausā
Un guļvieta bija samta spilvens zils.
Vislabprātāk es runča dzirnās klausos,
līdz pašai arī miegs ver acis ciet,
Un sapņoju: ar treknu speķa rausi
Mans murrātājs pie pelēm ciemos iet.
Kornēlija apškrūma
