Mednieku biedrībai ir sava saimniecība pierobežā.
Mednieku biedrībai ir sava saimniecība pierobežā
Mārkalnes mednieku biedrības kolektīvam ir ne tikai medību māja, bet arī pirts un šķūnis. Speciāli aprīkotā telpā medījumus var sadalīt, virtuvē pagatavot vakariņas un plašā zālē pie gara galda baudīt medījumu.
Atjauno medību māju
“Nu jau 22 gadus esmu mednieku kolektīva vadītājs, tāpēc varu teikt – nekad neaizejam mājās, ja neesam paēduši vakariņas. Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu izveidojām savu biedrību, lai būtu patstāvīgi. No bijušā kolhoza biedrība atpirka šo māju. Labi, ka bija nokārtota visa dokumentācija, kas apliecināja, ka māja ir celta gandrīz no jauna, tāpēc denacionalizācijas gados to nevajadzēja atdot bijušajam īpašniekam. Tam tika izmaksāta kompensācija,” stāsta Jānis Soks.
Tiesa, pašu spēkiem māja tika atjaunota. Vispirms ielika logus un durvis, kā arī grīdu. Visvairāk tika paveikts, gatavojoties kolektīva 40 gadu jubilejai. “Pirts nebija pabeigta, tāpēc talkā nāca gan mans, gan sievas tēvs. Grūti gāja, bet visu izdarījām. Arī piebūvi zālei uzcēla, lai būtu vieta, kur dejot,” atceras J.Soks.
Rūpējas par populāciju
Medību kolektīva apsaimniekošanā ir vairāk nekā 8000 hektāri mežu. Ir koplīgums par vēl 850 hektāru izmantošanu. Lai gan platība ir liela, mednieki domā nevis, kā iegūt vairāk medījumu, bet lai meža zvēri būtu veselīgi un skaisti. “Pagājušajā sezonā centāmies medīt tos dzīvniekus, no kuriem jāatbrīvojas, lai koptu un uzlabotu populāciju. Uz gaidi ejot, izvēlējāmies aļņus, stirnbukus ar šķībiem un greiziem ragiem. Uzskatu, ka medīt vajag tikai uz gaidi, jo tad var redzēt, kuru medīt un kuru atstāt. Tiesa, jārēķinās, ka izcilu ragu un meža kuiļu ilkņu mūsu medniekiem nav,” atzīst kolektīva vadītājs. Šajā sezonā nomedīta tikai puse meža cūku. Lai gan bija atļauts, februārī mārkalnieši uz cūkām vairs negāja. Ja līdz tam nav nomedītas, tad labāk atteikties, lai mazie sivēni nepaliktu bez mātes. Turklāt meža cūku piebarošanai ir septiņas barotavas. Tajās tiek izbarotas 17 tonnas graudu.
