Latvijā stopē 33 procenti nepilngadīgu bērnu.
Latvijā stopē 33 procenti nepilngadīgu bērnu
Veicot informatīvi sociālo kampaņu par bērnu drošību ārpus mājām “Stopēt bīstami”, noskaidrojies, ka negatīvas stopēšanas tendences vērojamas arī Alūksnes rajonā.
Skolēnu anketēšanā aptaujāja 5758 skolēnus vecumā līdz 18 gadiem, starp tiem arī Alūksnes rajona skolu audzēkņus. “Latvijā stopē 33 procenti bērnu un lielākā daļa stopētāju ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Satraucošs ir fakts, ka 17 līdz 18 gadu vecumā šādu pārvietošanās veidu izvēlas puse audzēkņu,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore Līga Bērziņa. Veiktajā pētījumā atklājas, ka visizplatītākā stopēšana ir tieši Vidzemē, satraucoši ir arī tas, ka 11 procenti bērnu to dara regulāri un tikai 29 procenti stopējuši vienu reizi.
Arī rajonā bīstamas situācijas
“Visbiežāk šo pārvietošanās veidu bērni izvēlas, lai ātrāk nokļūtu mājās pēc mācību stundām, jo nereti autobusi esot jāgaida, tāpēc izvēlas ātrāku nokļūšanu uz mājām šādi,” saka L.Bērziņa un atklāj, ka desmitā daļa aptaujāto stopējuši, draugu pierunāti. Arī raksturīgās stopēšanas tendences ir dažādas – daži to dara kopā ar draugiem, citi vienatnē vai arī kā kuru reizi izdodas sarunāt kompanjonu. Zīmīgi, ka 13 procenti vienmēr mašīnas stādina vieni. Pētījumā tika noskaidrots, vai stopējot ir bijuši kādi starpgadījumi, 161 atbilde bija apstiprinoša un tika izklāstīta negatīvā pieredze.
L.Bērziņa vērš uzmanību, ka arī Alūksnes rajona jaunieši rakstījuši par starpgadījumiem. “Arī Alūksnes rajonā ir karstie punkti – vietas, kur stopēts tiek vairāk un konstatēta bīstamība. Šīm vietām pievērsīsim lielāku uzmanību un pētīsim autobusu kustību,” saka L.Bērziņa. Pētījumā atklājies, ka Alūksnes rajona robežās stopē 24,7 procenti aptaujāto, bet pilsētā to dara pat 87 jaunieši, kas ir vien uz pusi mazāks nekā aptaujāto stopētāju skaits Rīgā.
Sniedz stopēšanas padomus
Pētījums veikts, lai ne tikai apzinātu stopēšanas reālo situāciju un draudus, bet arī lai izglītotu jauniešus. “Vērsām uzmanību un pastāvošo risku un bīstamību, uzsverot, ka stopēšanu varētu izvēlēties tikai kā absolūti galējo līdzekli nokļūšanai vēlamajā vietā. Sniedzām arī drošas stopēšanas ieteikumus un stāstījām, kur vērsties pēc palīdzības,” pauž L.Bērziņa. Skolās arī dalīti akcijas bukleti, plakāti, rādīti audioklipi, kā arī bērnu vecāki saņēma īpašus izglītojošus materiālus.
Pirms katras stopēšanas speciālisti iesaka izvērtēt situāciju un novērtēt – vai konkrēto automašīnu stādināt vai tomēr ne. Kā galvenos padomus ierosina – nestopēt vienam, stopēt sabiedriskā vietā, attiekties kāpt automašīnā, ja vadītājs šķiet aizdomīgs, jāuzmanās arī, ja mašīnā ir vairāk nekā viena persona. Ir jāpasaka skaidri, kur vēlies nokļūt, un jāseko, vai šoferis brauc pareizā virzienā. Izvēloties automašīnu tālākam ceļam, tiek ieteikts vecākiem vai tuvām paziņām izstāstīt, kādā mašīnā iekāp. Ja sajustas briesmas, jāmēģina izkļūt no automašīnas.
