Nu jau divas nedēļas Alūksnes ezera ledus nav vairs drošs. Bet uz pēdējā ledus, kad par tā izturību nevajadzēja bažīties, prāvu vēdzeli izvilka Igors Zvejnieks. “Vēdzele, protams, nav nekāds retums.
Nu jau divas nedēļas Alūksnes ezera ledus nav vairs drošs. Bet uz pēdējā ledus, kad par tā izturību nevajadzēja bažīties, prāvu vēdzeli izvilka Igors Zvejnieks.
“Vēdzele, protams, nav nekāds retums. Neparasti ir tas, ka to izvilku dienā, jo vēdzele ir nakts zivs. Tajā pašā dienā vēl divi vīri izvilka vēdzeles. Tiesa, tās bija mazākas – vairāk nekā kilogramu smagas. Ja šīs zivis ķeras arī dienā, tad var secināt, ka ezerā vēdzeļu ir gana daudz. Tādus secinājumus var izdarīt arī par brekšiem, raudām un asariem, jo šo zivju lomi bijuši lieli daudziem. Turklāt zivis ir prāvas,” spriež I.Zvejnieks.
Alūksnes ezerā ir redzētas arī lielākas vēdzeles, pat 3 – 4 kilogramus smagas, bet tās ir izvilktas ar tīklu. Igors atzīst, ka šīm zivīm patīk akmeņaina gultne. Tāda ezerā ir vairākās vietās, acīmredzot vēdzelēm ir labvēlīgi nārsta apstākļi, tāpēc šo zivju lomi būs arvien lielāki.
I.Zvejnieks bija nolēmis izmantot izdevību izmakšķerēt vēl kādu līdaku, jo pēc 15.marta tās vairs nedrīkst makšķerēt. “Man nav kārtīgu makšķerēšanas rīku, jo, darba pienākumus veicot, vairāk iznāk pārbaudīt un dzenāt citus. Biju nodrošinājies ar trim makšķerēm, katrai sava mormiška, bet rezerves nebija. Izmantoju dzīvās zivtiņas. Turklāt iznāca, ka ēsma ar svinu bija gandrīz pie grunts – tātad vēdzelei droši vien pie paša deguna,” stāsta Igors. Viņš uzsver, ka vēdzele ir garšīgāka nekā līdaka. Iznācis labu labais zivs galerts.
Vēdzele ir plaši izplatīta zivs, kas mājo gandrīz visās cilvēku nepiesārņotās upēs, strautos un dūņām neaizaugušos ezeros, kā arī jūras piekrastē. Tās neizceļas ar īpaši lielu izmēru un svaru. 3,5 kilogramus smaga vēdzele jeb saldūdens menca jau ir ūnikums. Atšķirībā no pārējām saldūdens zivīm vēdzele ziemā dzīvo srauju un enerģisku dzīvi.
