Ainavu arhitekti iepazīst Alūksni un Veclaiceni.
Divas dienas, 7. un 8.marts, Alūksnē un Veclaicenē ainavu arhitektu gada plenēra dalībniekiem bija iespaidiem bagātas. Par to ir gandarīts pasākuma vietas izvēles iniciators – bijušais Alūksnes ainavu arhitekts Edijs Gusts.
“Ainavu arhitekti ir mākslinieki, tāpēc pirms diviem gadiem līdzīgā pasākumā Pedvālē piedāvāju baudīt kaut ko interesantu no mākslas un ainaviskām vērtībām Alūksnē. Stāstīju par mūsu dabas parkiem un takām, acīmredzot izdevās ieinteresēt, tāpēc Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības valde priekšlikumu akceptēja. Ir prieks, ka tik daudz kolēģu ir atbraukuši tālu ceļu līdz Igaunijas pierobežai un redz visu, ar ko varam lepoties,” atzīst E.Gusts.
Lepojas ar vēsturiskiem objektiem
Viņš tāpat kā E.Gusta priekšgājējs šajā amatā – Agris Veismanis – vairs nestrādā, tomēr pasākumā abi ar prieku rādīja savu veikumu – sakoptu un ar jauniem stādījumiem papildinātu Alūksnes muižas parku, Tempļakalnu ar Slavas rotondu un Saules tiltu, ezertakas gravu un Pilssalu. Bija iespēja skatīt arī vienīgo Bībeles muzeju Eiropā un Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu. E.Gusts secina, ka atbraucēji bijuši pārsteigti par muižas parkā un Tempļakalna apkārtnē nesabojāto dabisko ainavu. Lai gan izveidota taka gar ezeru un izcirsti krūmi, tajā nav vērojama pārspīlēta vēlme to nogludināt un padarīt civilizētu. Šobrīd daudzviet vērojama tendence dabisko ainavu iznīcināt, tajā ierīkot gludus zālienus un betonētus celiņus. Tāda vide ir radīta pie Gulbenes Baltās pils, ko pirms došanās uz Alūksni apskatīja ainavu arhitekti.
Vajadzīgi līdzekļi vides sakārtošanai
“Alūksne ir ainaviski skaistā vietā. Tāpēc ir jāraugās, lai ainavu arhitekts nenodarītu tai pāri. Pilsētvide, kurā dzīvo cilvēki, vienmēr ir saistīta ar uzturēšanu.
Te varam redzēt, cik daudz darba ir jāiegulda ne tikai ainavu arhitektam, bet visiem dienestiem, kas strādā un rūpējas par pilsētas zaļo zonu,” norāda Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības valdes priekšsēdētāja Anita Neilande. Viņa atzinīgi vērtē ainavu arhitektu veikumu Alūksnē un vēl, lai veicas arī turpmāk, ja atrodas līdzekļi vides sakārtošanai. E.Gusts atklāj, ka šogad pašvaldība maz naudas paredzējusi šiem mērķiem. Ainavu var vērtēt arī ziemā
A.Neilande uzsver, ka atšķirībā no dārznieka veikuma ainavu arhitekta darbu labi var redzēt arī ziemā. Plenēra dalībniekiem bija iespēja vērot ainavu pa bānīša logu, braucot no Alūksnes līdz Umerniekiem. Jaunajā pilī varēja apskatīt izstādi, kurā redzami ainavu arhitektu pagājušā gada labākie darbi. Vakarā visi vēroja apgaismoto Pilssalas tiltu, bet otrajā plenēra dienā devās uz Jaunlaiceni un Veclaiceni, kur apskatīja Kornetu Peļļu gravas un skaistās ainavas ar vairāk nekā 30 ezeriem. Debates par redzēto un iespaidiem turpinājās Mālupes pagasta viesu namā “Bitītes”.
“Protams, ir jāpiestrādā, lai pie mums atbrauktu. Esam tālu no Rīgas, bet te ir ļoti skaista vieta. Daudziem tas ir pārsteigums. Ceram, ka izdosies turpināt sadarbību ar ainavu arhitektiem. Tas liek mums saņemties un pievērst lielāku uzmanību pilsētas kopskatam,” uzsver Alūksnes pilsētvides plānotāja Antra Lielmane.
