Konkursā es uzstājos ar žonglēšanas priekšnesumu. Es žonglēju ar vairākām bumbiņām un arī dažiem priekšmetiem – vienu no savām kurpēm un personīgo mobilo telefonu.
Konkursā es uzstājos ar žonglēšanas priekšnesumu. Es žonglēju ar vairākām bumbiņām un arī dažiem priekšmetiem – vienu no savām kurpēm un personīgo mobilo telefonu. Vai nebaidījos, ka to nesalauzīšu? Nē, par savām spējām biju pārliecināts, jo pirms tam cītīgi trenējos un zināju, ka viss būs kārtībā. Gatavojoties šim konkursam, es apvienoju visu, ko biju apguvis, lai sanāktu vienota programma. Piemēram, man ļoti patīk tādi sporta veidi kā basketbols un futbols, tāpēc savā priekšnesumā iekļāvu arī dažādus šo sporta veidu elementus – bumbiņu mētāšanu un atsišanu ar galvu vai kāju.
Piedalīties konkursā mani uzaicināja tā organizatori. Sākumā es vēl nezināju, ko darīšu. Pirmā ideja, kas man ienāca prātā, bija par zīmēšanu, kas man ļoti patīk. Vēlāk es pārdomāju, jo zīmēšana tomēr ir ierasta lieta un visi tāpat zina, ka man tā lieta tīri labi padodas. Ar žonglēšanu bija citādāk. Lai gan tā mani ir aizrāvusi jau sen, es to nevienam vēl tā pa īstam nebiju rādījis, tāpēc sapratu, ka šis konkurss varētu būt iespēja, lai varētu demonstrēt savu žonglēšanas prasmi.
Kad uzzināju, ka esmu uzvarējis, man tas, protams, bija liels pārsteigums. Nekad jau nevari paredzēt, ar ko tas viss beigsies, taču tā sajūta, kad tevi nosauc kā uzvarētāju, ir pacilājoša. Arī draugi un citi cilvēki, kas bija manu priekšnesumu skatījušies un ar kuriem es runāju, izteicās ļoti atzinīgi. Es gan neuzskatu, ka uzvaru izcīnīju, būdams galvas tiesu pārāks par pārējiem. Iespējams, te lielu lomu nospēlēja tas, ka mans priekšnesums atšķīrās no citiem, kas lielākoties bija muzikāli.
Tagad šķiet, ka žonglēšanu kādu laiku metīšu pie malas. Protams, es centīšos iemācīties kaut ko papildus un uzlabot savas iemaņas, taču, tā kā man ļoti patīk apgūt jaunas lietas, visticamāk, ka mēģināšu iemācīties kaut ko citu.
