Ja gribat būt laimīgi, jāiegādājas kucēns. Tā secina Priednieku ģimene Alūksnē. Aprīlī būs gads, kopš viņiem ir vēl viens ģimenes loceklis – vācu aitu šķirnes suns Ferro.
Ja gribat būt laimīgi, jāiegādājas kucēns. Tā secina Priednieku ģimene Alūksnē. Aprīlī būs gads, kopš viņiem ir vēl viens ģimenes loceklis – vācu aitu šķirnes suns Ferro.
Viss sākās ar nelaimi – tika nobraukta Ineses vecāku laika. Tā kā viņi dzīvo laukos, bija doma iegādāties kolliju. Dēls Artis meklēja internetā piemērotu kandidātu, līdz radās doma, ka suns būtu vajadzīgs viņam pašam. Turklāt puisis secināja, ka vācu aitu šķirnes suņi ir gudri un labi pakļaujas. Viņam bija izveidojusies pamatīga mape ar materiāliem par suņiem, apliecinot šīs šķirnes pārstāvju priekšrocības. Tagad tēvs Juris atzīst, ka nevar iedomāties gudrāku un labsirdīgāku suni visai ģimenei. Bet vecvecākiem tika iegādāts mazs sunītis – Bimiņš.
Noskrien 12 km dienā
“Doma bija viena – ja suns, tad liels un gudrs, tātad mācīts. Pagājušā gada martā aizbraucām uz suņu apmācībai izveidoto treniņu laukumu Alūksnē. Tur sastapām apmācības instruktori Aritu Auziņu. Viņa izstāstīja, ka Jaunalūksnē no Ineses Mazikas var iegādāties vācu aitu šķirnes kucēnus,” atceras Inese. Izrādījās, ka ir palicis tikai viens sunītis – Ferro, bet viņa brāli jau bija izvēlējušies citi. Kamēr kārtoja dokumentus, Priednieki bija uzzinājuši, ko darīt, lai kucēns neskumtu pēc mātes. “Kas tik nebija dzirdēts! Mazajam sunītim tāpat kā bērnam esot pat aukles. Mēs palūdzām, lai kucēnam līdzi iedod lupatiņu ar mātes smaržu, tāpēc Ferro nemaz neraudāja un ātri vien pierada pie mums,” atklāj I.Priedniece.
Lai gan suns mitinās dzīvoklī, tas nav iesprostots četrās sienās. Rīta pastaigā Ferro pamatīgi izskrienas, tāpēc, atgriezies mājās, paēd un guļ savā istabā, līdz pēcpusdienā no skolas atgriežas Artis. Pat ziemas dienās viņam nākas noskriet apmēram 12 kilometrus, jo kopā ar suni to dara visi trīs ģimenes locekļi maiņās.
Necer gūt panākumus
Artis stāsta, ka sākumā nav domājis suni gatavot sacensībām. Taču tagad atliek vien secināt, ka šis suns ir kā radīts sacensībām. “Ferro māte Fidža ir ļoti paklausīga, arī piedalījusies sacensībās tāpat kā viņas māte. Tēvs Lords ir apsardzes suns, turklāt abi vecāki ir ar ciltsrakstiem. Iedzimtībai ir liela nozīme, bet, protams, ir arī jātrenējas,” atzīst Artis.
Viņš un Ferro sāka ar paklausības mācībām suņu skolā. Taču treneris Agris Naglis teica, ka vienlaikus vajadzētu apgūt arī šķēršļu pārvarēšanu. Artis atzīst, ka bija vajadzīga pacietība un diezgan ilgs laiks, līdz suns iemācījās kaut ko darīt. Viņam tāpat kā Ferro viss bija jauns un nezināms, tāpēc puisis ir pateicīgs instruktorei un trenerim par padomu īstajā brīdī un atbalstu. Lai gan jau sākumā Artis apgalvoja, ka Ferro būs čempions, patiesībā necerēja uz tādiem panākumiem.
Krāj pieredzi sacensībā
Pirmās sacensības bija pērn pavasarī Jaunalūksnes pagasta “Salņos”. Sacensību pirmajā posmā Ferro kucēnu grupā ieguva trešo vietu, bet otrajā posmā, lecot pāri barjerai, savainoja kāju. Artis atzīst, ka neprata pareizi turēt pavadu, tāpēc arī starts nebija veiksmīgs. Tagad abi izcīnījuši jau 13 medaļas un 2 kausus dažādās sacensībās. Balvas gūtas galvenokārt sacensībās, kuras rīkotas Alūksnes rajonā, bet tajās piedalās komandas no visas Vidzemes. “Esam braukuši arī uz Saulkrastiem, Gulbeni, bet tur nepaveicās. Nolēmu strādāt vēl nopietnāk, tāpēc sāka krāties medaļas. Vasarā treniņi bija divas reizes nedēļā, tagad – reizi. Arī brīvdienās dodamies uz treniņu laukumu. Dārzā ir izveidota šķēršļu josla, lai labāk varētu sagatavoties sacensībām,” stāsta Artis. Trešā vieta iegūta arī sacensībās Valkā, kurās ar Ferro startēja Juris. Tā bija vienīgā reize, kad tēvam vajadzēja aizstāt dēlu viņa slimības dēļ.
Ar šo gadu Ferro sācis startēt pieaugušo suņu, nevis kucēnu grupā, tāpēc ir jāapgūst daudz jauna. Turklāt šķēršļu josla ir grūtāka. “Februārī Ferro tikai divas nedēļas bija pārsniedzis kucēna vecumu, kad startēja vecākajā grupā sacensībās uz Alūksnes ezera ledus. Turklāt izcīnīja divas medaļas – par otro vietu pirmajā etapā un arī kopvērtējumā. Manuprāt, tas ir panākums,” vērtē māte. Artis atzīst, ka pirmo reizi varēja redzēt – Ferro startē ar prieku.
Patīk dzenāt kaķus
“Suns mums ir kā ģimenes gans. Viņš labi prot skaitīt līdz trīs un vienmēr cenšas mūs savākt kopā. Ja uz sacensībām aizbraucam visi, tad mums ar tēvu ir jāpaslēpjas, lai starta laikā nenovērstu Ferro uzmanību,” skaidro Inese. Viņa uzsver, ka bieži vācu aitu šķirnes suns neizvēlas vienu saimnieku, bet visus ģimenes locekļus vērtē vienādi. Treniņu un sacensību laukumā saimnieks ir Artis. Kad gaidāms izbraukums mašīnā, tad saimnieks ir Juris. Savukārt ēdienreizēs saimniece ir Inese. “Ir patīkami doties pastaigā ar Ferro, jo viņš ir paklausīgs. Tiesa, kaķis man ir jāpamana pirmajai un jāpasaka “nedrīkst”, citādi Ferro būs grūti apturēt,” atzīst I.Priedniece.
Kārumnieks un sargs
Ferro ir sava istaba dzīvoklī. Tajā ir viss nepieciešamais – matracis gulēšanai, trauki ar barību ēšanai un skapīši, kuros glabājas gardumi. Tie ir kaltētas liellopu plaušas, kuņģi, trahejas un cāļu kakliņi. Izrādās, ka sunim ļoti garšo arī ābeļu zari. Dārzā retinot zarus, tiek sagatavoti sprunguļi, kuriem suns nograuž mizu. “Katram sunim ir jāatrod barība, kas viņam ir vispiemērotākā. Esam apstājušies pie “Acanas”. Tā viņam garšo. Tiesa, dodam arī biezpienu, olas, sieru. Tas ir liels gardums, tāpēc siera gabaliņus Artis ņem līdzi uz treniņiem. Ferro grauž svaigus burkānus un zog arī kartupeļus no groza. Suns ir ievērojis cilvēkus, kuri pie Priedniekiem nāk bieži. Tomēr nevienam viņš neļauj ieiet bez saimnieku atļaujas, rej un sargā māju.
Ferro ir piedalījies divās izstādēs. Tajās gūts teicams vērtējums. Izstāžu vērtējums vajadzīgs, ja suni vēlas izmantot vaislai, taču Ferro būs galvenokārt sacensību dalībnieks.
