Izpletņlēcējs stāsta draudzenei: – Reiz kāda lēciena laikā es sapinos virvēs. Atceros tikai, ka nokritu uz kāda jumta, ielūzu un zaudēju samaņu.
Izpletņlēcējs stāsta draudzenei:
– Reiz kāda lēciena laikā es sapinos virvēs. Atceros tikai, ka nokritu uz kāda jumta, ielūzu un zaudēju samaņu. Pēc tam atvēru acis un redzēju sev apkārt gaismu, man apkārt stāvēja tie… nu tie, baltie ar spārniem uz muguras…
– Enģeļi?!
– Nē taču, broileri!
