Nesteidzīgās pilates veido slaidu un spēcīgu ķermeni.
Nesteidzīgās pilates veido slaidu un spēcīgu ķermeni
“Tas ir cēls vingrošanas veids, viss notiek “pa smuko”,” smaida instruktore Zane Frickausa, un man nez kāpēc liekas, ka smaida ne tikai seja. Kaut kas viņas stājā atgādina balerīnu – laikam jau staltā mugura un mūsdienās diezgan reti sastopamā prasme sevi “turēt”. Varbūt nostrādā paralēles ar pagājušā gadsimta divdesmito trīsdesmito gadu fotogrāfijās redzētajiem cilvēkiem – tas ir laiks, kad Džozefa Pilates vingrojumu metode jeb kontroloģija sāka savu uzvaras gājienu. Tagad tā ir pazīstama ar citu nosaukumu – pilates.
Atjauno korseti
Ja aerobikas ziedulaikos entuziasti skrēja, lēca, elsa un pūta, cenšoties visu paspēt mūzikas diktētajā straujajā tempā, pilates ir mierīgs un izbaudāms vingrošanas veids. Tas gan nenozīmē, ka nav slodzes un viss ir viegli – sviedri līst tāpat. Vingrojumi trenē dziļo muskulatūru, veidojot spēcīgu, izturīgu un lokanu ķermeni, nepalielinot muskuļu masu. Lēni, precīzi un pareizi izpildīt vingrinājumu ir grūtāk nekā steigā un pavirši.
“Ne tikai lēkāšana, skriešana dod efektu. Aerobikā pat neizdodas tā veidot ķermeni, kā tas ir iespējams ar pilatēm. Bet, ja gribas arī aerobo slodzi, var jau arī iziet paskriet,” stāsta instruktore. Pilates palīdz ķermenim atgūt simetriju, kas ir sevišķi svarīgi dejotājiem, sportistiem, cilvēkiem, kuriem darbs ir saistīts ar tendenciozu slodzi. Lielākā daļa vingrinājumu veltīta vēdera, muguras, augšstilbu un gurnu muskuļiem, kas noder gan profilaksei, gan atveseļojoties pēc traumām.
Mazliet filozofijas
Problēmas sākas, kad “augša” un “apakša” neiet kopā, cilvēks sevi nevar savākt, met kūkumu. “Muguras jau visiem ir beigtas,” raksturo Zane.
Nepareiza stāja ietekmē orgānu apasiņošanu, parasti cilvēks arī nepareizi elpo – sekli, jo diafragma arvien ir saspiesta. Koriģējot stāju un stiprinot dziļos muskuļus, uzlabojas gan asinsrite, gan limfātiskā un vielmaiņas sistēma. Pareiza elpošana palīdz stabilizēt arī asinsspiedienu. Jāelpo efektīvi: brīvi un dziļi jāieelpo, lai krūškurvis izplestos mugurpusē un sānos. Tad maksimāli tiek izmantota plaušu apakšdaļa un intensīvi tiek nodarbināti ribstarpu muskuļi, veicinot to izstiepšanos un padarot ķermeņa augšdaļu vijīgāku un kustīgāku.
Lēnā un nesteidzīgā vingrošana, kuras laikā nepieciešama koncentrēšanās un mērķtiecīga domāšana, atjauno arī mentālo saikni ar ķermeni. Savstarpēji līdzsvarojas, pareizi izvietojas arī ķermeņa daļas – vingrojumi visu “saliek pa vietām”, cilvēks “savācas”. Iesākumā svarīgi ir atbrīvoties, sajust savu ķermeni un tad dzīvot viņam līdzi. Tiek iedarbināta iztēle, intuīcija. Tam palīdz mierīga, relaksējoša mūzika. Cilvēks sevi sakārto gan fiziski, gan garīgi, bet bez kādas reliģiskas ietekmes.
Katram savs
“Ir jādara tas, kas patīk, tas, kas saskan ar dzīves ritmu,” atgādina Zane. Ir cilvēki, kuri ir aktīvāki, arvien dinamiski. Kad lēkšana, skriešana un aerobika neiet pie sirds vai, iespējams, ir bail iegūt traumas, pilates ir labs risinājums. Vingrinājumi ir dažādi gan pēc sarežģītības pakāpes, gan slodzes, pēc individuālas programmas var darboties gan dažādu hronisku slimību pacienti, seniori, gan grūtnieces. Intensitāte pieaug vienmērīgi, un cilvēks visu laiku kontrolē savu ķermeni, kustību precizitāti un elpošanu.
Vingrinājumus labāk apgūt instruktora vadībā. “Vai mājās bieži ir stabila motivācija, vieta un laiks netraucētām nodarbībām,” retoriski pārjautā Zane. Ja cilvēks ir iemācījies pareizi elpot un kustēties, arī mājas darbi un ikdienas aktivitātes var kalpot veselīgai slodzei. “Ir nepieciešams laiks sev – arī visām mūždien aizņemtajām mammām. Citādi viņas sevi izsmeļ, neatjaunojas,” viņa piebilst.
***
Uzziņai
Džozefs Huberts Pilate piedzima Vācijā 1880.gadā. Viņa tēvs, grieķis Pilatu, bija godalgots vingrotājs, māte – vācu naturopāte. Ģimene uzvārda rakstību mainīja uz Pilates, un Džozefam skolā bija jāpacieš ķircināšana “Poncijs Pilāts, Jēzus krustā sitējs”. Viņš bija slimīgs, rahītisks bērns, kas mocījās ar astmu un reimatisku drudzi. Lai kļūtu fiziski stiprāks, Džozefs sāka nodarboties ar vingrošanu un 14 gadu vecumā jau varēja pozēt anatomiskām studijām. Dž.Pilate uzskatīja, ka sliktas veselības pamats ir modernais dzīvesveids, nepareiza stāja un nepareiza elpošana, un izveidoja savu unikālu vingrojumu metodi un tās apgūšanas tehniku.
Dž.Pilate Anglijā strādāja kā profesionāls bokseris, cirka mākslinieks un pašaizsardzības treneris. Dodoties uz Ameriku 1925.gadā, viņš uz kuģa iepazinās ar savu nākamo sievu Klāru, kura nosauca unikālo metodi par kontroloģiju. Ņujorkā viņi dibināja savu studiju, kas bija populāra aktieru un dejotāju vidē un darbojās līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Dž.Pilate mira 1967.gadā 87 gadu vecumā. Internetā pieejama plaša galerija, kur vēl 80 gadu vecumā Dž.Pilate demonstrē savus vingrinājumus un trenē citus.
