Manuprāt, tikai retajam vēl nav skaidrs, ka ir sākusies 2009.gada pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa.
Manuprāt, tikai retajam vēl nav skaidrs, ka ir sākusies 2009.gada pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa. Citu iemeslu rūdītu politiķu aiziešanai gan no Tautas partijas, gan no “Jaunā laika” un “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” būtu grūti atrast. Var jau teikt, ka izstājušies ir tie, kuriem šķiet, ka partijas politiskā darbība vairs nav pieņemama, ka to ideāli un mērķi ir kļuvuši citi. Tomēr nevar noliegt, ka mūsu mazajā Latvijā partiju jau tā ir par daudz, tāpēc domas par jaunu veidošanu apstiprina vien teiciena “Kur trīs latvieši, tur viena partija” patiesumu.
Turklāt apšaubāms ir apgalvojums, ka tās būs jaunas partijas. Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis, tāpat Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs ir labi zināmi politiķi. Viņi visi, izņemot S.Kalnieti, bijuši valdošajā koalīcijā, lai apliecinātu savas spējas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tas nozīmē, ka nevar atjāt kā prinči baltā zirgā un teikt, ka līdz ar partijas rašanos viss būs citādi.
Kā šādā situācijā rīkosies pašvaldību vadītāji, kuriem novadu domju vēlēšanas ir daudz tuvāk nekā Saeimas vēlēšanas? Viņiem šis ir grūtu pārdomu laiks. Tomēr, iespējams, ka ir otrādi – tā nav dilemma. Pilsētās un pagastos dzīvojošie savus deputātus labi pazīst. Lai arī kādas partijas izkārtni viņi izvēlētos savam deputātu kandidātu sarakstam, vēlētāji pratīs atšķirt runātājus no darītājiem. Lai mums
izdodas!
