Ārstus piedāvātie risinājumi neapmierina.
Ārstus piedāvātie risinājumi neapmierina
Līdz ar finansēšanas kārtības maiņu ģimenes ārstiem neskaidrs ir kļuvis arī vairāku rajona lauku feldšerpunktu liktenis. Feldšerus vairs nefinansēs valsts, bet nav arī zināms, kas to darīs.
Lai izskaidrotu radušos situāciju un kopīgi meklētu risinājumus, Alūksnē 7.februārī bija ieradušies Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras pārstāvji, kas tikās ar pašvaldību vadītājiem, ģimenes ārstiem un pašiem feldšeriem. Vien jāpiebilst, ka tikšanās nebija produktīva, nekāda vienošanās netika panākta un problēmas risinājums nav rasts.
Seši pagasti neskaidrā situācijā
Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikumi nenosaka, ka ar 1.maiju būtu jāpārtrauc finansēt lauku feldšerus.
Ja pirms tam ārsta palīgus vai māsas varēja algot, ņemot vērā konkrētajā teritorijā reģistrēto pacientu skaitu, tad šie noteikumi atļauj noteikt darba algu, pamatojoties uz pacientu skaitu, kas reģistrēts pie konkrētā ģimenes ārsta. Klāt tiek pieskaitīts konkrētajai teritorijai noteiktais darbības nodrošinājuma maksājuma koeficents. Katrs ārsts, kas strādā feldšeru un vecmāšu punktā, slēdz darba līgumu ar savu ārsta palīgu.
Sarežģītā situācijā ir nonākuši sešu pagastu feldšerpunkti – Alsviķos, Annā, Jaunalūksnē, Kalncempjos, Pededzē un Mārkalnē. Tur strādā feldšeres, kas nav viena konkrēta ārsta palīdzes. Aģentūra piedāvā divus risinājumus – ģimenes ārstiem jāveido vēl kāda ārsta prakses vieta vai arī ģimenes ārsti šos feldšerus pieņem kā darbiniekus un finansē tos. Ne viens, ne otrs variants lielāko ārstu daļu neapmierina.
Feldšeri dara daudz
Ģimenes ārste Anita Muižniece norāda, ka nevar uzņemties atbildību par feldšeri, kas ik dienas nestrādā ārsta uzraudzībā, tāpat arī ir muļķīgi veidot otru ārsta prakses vietu, jo tad darba apjoms būtu pārāk liels. Ģimenes ārstei Ausmai Miningai jau ir divas ārsta prakses vietas, un viņa atzīst, ka tas ir liels noslogojums un citiem ārstiem to nenovēl. Daktere Alīte Lapiņa saka, ka, veidojot otru ārsta praksi, tas prasīs lielus līdzekļus, jo jāiegādājas nepieciešamais aprīkojums.
Medicīnas darbinieki un pagasta padomju vadītāji ir vienisprātis par to, ka feldšeriem pagastos ir jābūt, jo neretie tieši viņi ir pirmās palīdzības sniedzēji un dara to vēl pirms ātrās palīdzības ierašanās. Pašlaik feldšeriem ļoti palīdz pagasta padomes, kas dod transportu, uztur telpas. Pagasta padomes uzņemtos maksāt algas feldšeriem, bet to darīt liedz likums.
