Santa no Alūksnes, strādā: Es nezinu. Manuprāt, tas ir atkarīgs no pašiem vecākiem un bērniem, jo nepastāv noteiktas formulas, ko un kā darīt.
Santa no Alūksnes, strādā:
Es nezinu. Manuprāt, tas ir atkarīgs no pašiem vecākiem un bērniem, jo nepastāv noteiktas formulas, ko un kā darīt. Ir bērni, kuriem labākais audzināšanas variants ir ļaut visu izlemt pašiem. Citiem atkal gribas, lai par viņiem pastāvīgi rūpējas un uzmana katru viņa soli. Vēl ir tādi, kuriem vecāki ir vajadzīgi kā draugi, un tādi, kas alkst pēc lielās, “stingrās” rokas – grib, lai viņus kontrolē. Man pašai vislabāk patīk tieši tas draugu variants, jo, piemēram, kad es biju maza, man pietrūka tādu draudzeņu tipa sarunu ar māmiņu. It sevišķi tāpēc, ka zināju – dažām man pazīstamajām meitenēm tādas attiecības ģimenē bija, un man tas likās forši.
Līva no Alūksnes, studē:
Droši vien vecākiem būtu jāizturas pret saviem bērniem ar sapratni, nepazaudējot savu lomu ģimenē. Es zinu tādus vecākus, uz kuriem skatoties liekas, ka nevis viņi audzina savu bērnu, bet gan bērns viņus. Tā jau ir otra galējība, kurā iekrist, lai gan no malas jau ir viegli mācīt. Iespējams, kad man būs pašai savi bērni, es ar visu savu sapratni pieļaušu līdzīgas kļūdas, tā ka – jābūt ļoti uzmanīgam ar audzināšanu.
Edgars no Alūksnes, strādā:
Noteikti attiecībām būtu jābūt vienlīdzīgām. Nevis, ka es esmu pārāks par tevi, jo esmu pieaugušais, bet ka mēs abi esam cilvēki, abi esam ar saviem plusiem un mīnusiem, ka abi esam līdzīgās pozīcijās kā individualitātes. Iespējams, tas ļautu bērnam apzināties savu vērtību, iemācīties cienīt otru. Manuprāt, tādā gadījumā bērns kļūtu arī patstāvīgāks. Parasti jau vecāki arī cenšas to sniegt bērnam, bet tad, kad ir par vēlu. Vienkārši tas notiek tad, kad bērns ir izaudzis un jau izveidojies kā personība ar savu skatījumu uz dzīvi.
