Alūksnietes Sanitas Labozevičas ģimene jau astoņus mēnešus rūpējas par neparastu mājdzīvnieku – fretku jeb mājas sesku Niku. Kad Sanita Niku ved pastaigāties, viņš izraisa daudzu cilvēku apbrīnu.
Alūksnietes Sanitas Labozevičas ģimene jau astoņus mēnešus rūpējas par neparastu mājdzīvnieku – fretku jeb mājas sesku Niku. Kad Sanita Niku ved pastaigāties, viņš izraisa daudzu cilvēku apbrīnu.
“Turēt mājās ko līdzīgu susuram bija mans bērnības sapnis. Kad uzzināju par fretkām, apmēram divus gadus domāju, vai to ņemt. Uzzināju, ka Veclaicenes “Mauriņos” tādi ir, un braucām ciemos. Tā kopš pagājušā gada jūlija Nika dzīvo pie mums dzīvoklī. Lasīju, ka fretkas ir diezgan patstāvīgas un neatkarīgas. Ja kopš mazotnes viņu pieradina ņemt klēpī, mīļot, tad vēlāk viņa pat nāk mīlināties, grib, lai glauda. Zvēriņam patīk klēpī un līst ap kaklu. Vidējais mūža ilgums fretkai ir 10 līdz 12 gadi,” stāsta S.Labozeviča.
Nika ir mīlīgs sesku puika, kas prot pieprasīt sev uzmanību, ir vienmēr ašs un aizņemts ar savām nodarbēm. Ja viņam nepievērš uzmanību, tad aiz dusmām Nika mēdz sadarīt blēņas kādā kaktā, par ko pats pēc tam paziņo. Bet citādi fretka ir kārtīgs un tīrīgs dzīvnieks. Viņam ir kastīte, kur kārtot dabiskās vajadzības.
“Viņš ir mīļš un ļoti ziņkārīgs. Ja atnāk kāds cilvēks, Nika aposta un izpēta viņa mantas, zābakus, izrevidē somas un aizvelk kaut ko uz savu migu. Tā viņam ir iekārtota aiz dīvāna. Tādēļ, ja kaut kas ir pazudis, vienmēr zinām, kur meklēt. Labi, ka Nika nemaina slēptuves vietu.Zvēriņam ir savs būrītis, bet dzīvot tajā viņam nepatīk. Tādēļ būrī nonāk tad, kad ir kaut ko nogrēkojies vai ja mājās ir nepieciešams miers. Pēdējā laikā liekam būrī pavadīt naktis, citādi viņš dzīvoklī izvalkā drēbes, atslēgas, čības, mantas un maisiņus. Tiesa, tagad viņš jau ir pielāgojies mūsu dienas režīmam – guļ, kad mēs guļam, skraida, kad esam nomodā. Nika ir arī zaglīgs – viņam patīk kaut ko nočiept no ledusskapja, kad tas ir attaisīts, kā arī no iepirkumu maisiņiem izvilkt preces,” atzīst S.Labozeviča.
Gandrīz katru dienu speciālā pavadiņā Nika tiek vests ārā pastaigāties, tas viņam ļoti patīk. Sanita atzīst, ka cilvēku attieksme, ieraugot fretku, ir ļoti dažāda. “Daudzi vienmēr jautā, kas tas ir. Vasarā vēlējās nofotografēties ar Niku. Daudzi saka, ka arī gribētu tādu mājās. Kad pastāstu, ka rūpes par fretku prasa daudz laika un uzmanības, gribēšana kārotājiem pāriet. Fretka nav kaķītis. Ne reizi vien, Niku ieraugot, dzirdu izsaucienu: “Re, jūrascūciņa! Un vēl skrien!” Vai arī nodēvē Niku par kāmīti vai pieradinātu vāveri,” saka S.Labozeviča.
Dienas lielāko daļu fretka guļ. Mīļākais ēdiens ir jēla gaļa, arī sulīgi un saldi dārzeņi un augļi. “Nika neēd jebko, bet vislabāko, jo ir izvēlīgs. Dzīvoklī mīļākā vieta retkai ir pie datora, kur labprāt viņš ložņā. Aukstums gan Nikam nepatīk – kad pastaigas laikā paliek auksti, viņš prasās klēpī un ielien azotē. Ārā viņš var nostaigāt garus gabalus, ļoti patīk spēlēties sniegā. Nika māk skaisti uzslieties pakaļkājās, sakļaut ķepiņas un mīļi pīkstēt – nu kā viņš var nepatikt! Nika katru dienu ar kaut ko pārsteidz, un es katru dienu par viņu priecājos,” atklāj S.Labozeviča.
Saimnieki par mazo fretku ļoti rūpējas. Katru reizi pēc āra pastaigām tiek rūpīgi nomazgātas un nosusinātas ķepiņas. Regulāri viņu mazgā vannā, tad izžāvē ar fēnu un apgriež nagus.
“Dresūrai Nika nepakļaujas. Vienīgi, kad dodu gaļu, lieku viņam izslieties pakaļkājās un palūgt to. Izskatās, ka tas viņam patīk. Salīdzinājumā ar parasto sesku fretka ir mīlīgāka, nav agresīva un viņai nav seskam specifiskās smakas. To nedaudz tretka izdala tikai tad, kad ir liels pārbīlis. Kad Nika ir neapmierināts, viņš pukst un kunkst, kad priecīgs – dod visiem bučas. Tāpat kā pārējos mājdzīvniekus, arī fretka ir profilaktiski jāpotē,” norāda Sanita.
Viņa atklāj, ka nākotnē ir iecere iegādāties vēl vienu fretku, tikai meiteni. “Rīgā mums piedāvāja ar fretku braukt uz izstādēm, apsveram arī šo domu,” viņa saka.
