Alūksnes mūzikas skolas kokles spēles skolotāja Inga Kalniņa: Mans pagājušās nedēļas nozīmīgākais notikums bija latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensības “Lakstīgala 2007”.
Alūksnes mūzikas skolas kokles spēles skolotāja Inga Kalniņa:
Mans pagājušās nedēļas nozīmīgākais notikums bija latviešu tautas dziesmu dziedāšanas sacensības “Lakstīgala 2007”. Tajās es piedalos jau otro gadu, spēlējot ar kokli tautas dziesmu melodijas, kas komandām jāatmin.
Atšķirībā no iepriekšējās reizes konkurss bija īpašs ar kuplo komandu skaitu (šogad piedalījās gandrīz par desmit komandām vairāk) un man piedāvāto iespēju kļūt par vienu no žūrijas pārstāvjiem. Patiesībā šī vispār bija pirmā reize, kad es kļuvu par kādas žūrijas pārstāvi.
Ejot uz konkursu, nezināju, cik ir dalībnieku, tāpēc, ieejot zālē, biju pārsteigta, ka jau pirmajā reizē man būs jāvērtē tik daudzu komandu sniegums. Tās man patiešām kļuva par ugunskristībām.
Jaunieši bija pacentušies, gatavojot mājas darbus priekšnesumu veidā. Tajos bija ielikta ļoti liela izdoma.
Man vajadzēja spēlēt kokli, biju satraukusies ne tikai par vērtēšanu. Kokle jau vispār ir tāds instruments, kuru plašās telpās bez palīgierīcēm nevar atskaņot.
Gatavojoties tautas dziesmu melodiju atskaņošanai, ņēmu vērā arī to, ka daži bērni kokli nemaz nav dzirdējuši, tāpēc, piemēram, pagājušajā gadā bija melodijas, kuras nemaz nevarēja atminēt.
Lai nu kā, bet pasākums patiešām bija interesants. Atšķirībā no citiem konkursiem šis ir īpašs, jo popularizē tautas dziesmu. Dziedāšanas vai mūzikas stundās jāapgūst ir neiedomājami daudz mācību vielas, tāpēc latviešu folklorai netiek veltīta pienācīga uzmanība.
Ir patīkami, ka mūsdienās bērni zina nodziedāt vismaz trīs tautas dziesmas ar visiem pantiņiem. Arī labas zināšanas par folkloru starp jauniešiem ir retums. Nav jau skolotājiem laika bērniem to mācīt, taču lielā mērā tas ir atkarīgs arī no pašiem skolotājiem, tāpēc patiešām ir prieks par šāgada konkursu.
