Pēdējās divās nedēļās Alūksnes skolēni, pedagogi un pilsētas dome ir daudz diskutējuši par Glika balvas nolikumu un to, kādai 10.līdz 12.klašu skolēnam jābūt vidējai atzīmei, lai mācību gada beigās saņemtu Glika balvu naudas izteiksmē.
Pēdējās divās nedēļās Alūksnes skolēni, pedagogi un pilsētas dome ir daudz diskutējuši par Glika balvas nolikumu un to, kādai 10.līdz 12.klašu skolēnam jābūt vidējai atzīmei, lai mācību gada beigās saņemtu Glika balvu naudas izteiksmē.
Situācija bija tiktāl saasinājusies, ka uz domes janvāra sēdi tika sagatavots lēmuma projekts par nolikuma atcelšanu.
Pagājušā gada novembrī domes sēdē apstiprinātais Glika balvas nolikums paredz, ka 50 latu Glika balvu varēs saņemt Alūksnes ģimnāzijas 10. līdz 12.klašu skolēni, kuru vidējie sasniegumi mācību gada beigās liecībās nebūs zemāki par 8 ballēm un neviens vērtējums nebūs zemāks par 6 ballēm. Tikpat apjomīgu – 50 latu – Glika balvu varēs saņemt tie Alūksnes vidusskolas 10. līdz 12.klašu skolēni, kuriem vidējā atzīme nebūs zemāka par 7,5 ballēm un neviens vērtējums nebūs zemāks par 6 ballēm.
Nolikumā paredzētā vidējo atzīmju atšķirība 10. līdz 12.klasē starp Alūksnes ģimnāziju un Alūksnes vidusskolu radīja neizpratni no skolēniem un raisīja diskusijas, tādēļ uz domes janvāra sēdi tika sagatavots lēmuma projekts par Ernsta Glika balvas nolikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Pēc dažādu viedokļu apmaiņas starp pilsētas domes deputātiem tika nolemts, ka Glika balvas nolikums šajā mācību gadā tomēr paliek spēkā. Bet turpmākajiem mācību gadiem katra Alūksnes vispārizglītojošā skola – ģimnāzija, sākumskola un vidusskola – izstrādās savu nolikumu, lai novērtētu skolēnu sasniegumus.
Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pedagogu grupa domei bija nosūtījusi vēstuli, kurā izteica savu viedokli par radušos situāciju. Pirms tam domē ar iesniegumu un saviem priekšlikumiem bija vērsušies arī ģimnāzijas skolēni, kā rezultātā ģimnāzijā 10.janvārī bija tikšanās skolēniem un skolotājiem ar domes pārstāvjiem.
Pedagogi atzina, ka atbalsta pilsētas domes centienus motivēt skolēnus mācīties, apbalvojot labākos, tomēr uzskata, ka Glika balvas pasniegšanai nepieciešami vienādi kritēriji, jo abas skolas ir vienas pašvaldības izglītības iestādes un īsteno vienotu, visā valstī noteiktu vidējās izglītības standartu. Ieviešot dažādus kritērijus, katrai skolai ir nepieciešams noteikt atšķirīgas balvas gan pēc nosaukuma, gan naudas izteiksmē.
Domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks sēdē skaidroja, ka daudziem skolēniem Glika balvas materiālais atbalsts bija ļoti nozīmīgs turpmākajai dzīvei, jo ne visās ģimenēs ir labi materiālie apstākļi. “Viņu acīs bija prieks saņemt šo balvu. Manuprāt, Glika balvas nolikums bija labs,” sacīja V.Litaunieks.
Alūksnes pilsētas domes izglītības, kultūras un sporta darba organizatore Iveta Kovtuņenko norādīja, ka Glika balvas nolikums savulaik Alūksnē tika izstrādāts, izmantojot līdzīgu Cēsu pašvaldības nolikumu.
“Cēsīs piešķir naudas balvas 8. un 11.klašu skolēniem un ģimnāzistiem. Cēsīs no domes budžeta skolēnu prēmēšanai tērēja 750 latu, Alūksnē – 7440 latu. Ja Cēsīs nominēti 12 labākie skolēni, tad Alūksnē šis apbalvojums ir devalvējies līdz pēdējam, jo ir apbalvoti 236 skolēni. Protams, viedokļu ir daudz un dažādi, bet tomēr vajadzēja palikt pie speciālistu viedokļiem,” sacīja I.Kovtuņenko.
Deputāts Armands Musts norādīja, ka 17.janvārī bija ģimnāzijas padomes sēde, kurā tika pārrunāti arī šie jautājumi. “Ģimnāzijai ir sava atbalsta biedrība, kas veidos jauno apbalvošanas nolikumu un meklēs līdzekļus šim mērķim, lai prēmētu ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus un tehniskos darbiniekus,” uzsvēra A.Musts.
Deputāte Vija Puzule, kas ir arī Alūksnes vidusskolas direktore, uzsvēra, ka vidusskola vienmēr ir bijusi kā alternatīva sākumskolai un ģimnāzijai, tādēļ vidusskolā ir jāpriecājas par katru skolēnu, kurš saņem Glika balvu, jo tādu nav daudz.
Deputāts Jānis Cīmiņš uzsvēra, ka nekur balvas saņēmējs nediktē noteikumus balvas pasniedzējam, kā esot šajā gadījumā. Savukārt deputāts Edvīns Fricis Svars secināja, ka gadījums ar Glika balvu ir paraugs tam, kā latviešus nauda un manta “saved ragos”.
