Svētdienas vakarā, kad pēc spēcīgas vēja brāzmas palūkojos pa logu, šķita, ka zeme ar debesīm griežas kopā.
Svētdienas vakarā, kad pēc spēcīgas vēja brāzmas palūkojos pa logu, šķita, ka zeme ar debesīm griežas kopā. Sniga sniegs, un brāzmainais vējš sniegpārslas sagrieza straujā virpulī. Pagāja vēl brīdis, un putenis jau bija mitējies, toties lija lietus. Lai cik tas arī būtu ziemai neierasti, iepriekš bija arī zibeņojis un rībinājis pērkons.
Varbūt šobrīd daudzi arī priecājas, ka nav jābaidās par milzīgu salu un dziļu sniegu, tomēr šādi laika apstākļi ir radījuši lielu neizpratni it visos. Apjukusi ir arī māte Daba. Kokiem briest pumpuri, koši zied puķes, mežos aug sēnes, zvēri neguļ ziemas miegu, putni perē mazuļus. Taču pavasaris vēl ir tālu, nevar jau zināt, kas vēl ir gaidāms. Uz ziemu vēl arī cer uzņēmēji, kuru galvenais peļņas avots ir slēpošanas trases. Viss stāv dīkstāvē – sniega nav, nav arī slēpošanas cienītāju. Ko tad vēl teikt tiem nabaga uzņēmējiem, kas pērn aizņēmušies lielas naudas summas bankā un šogad cerēja sākt kredītus atpelnīt? Arī ziemas sporta veidu cienītāji ir noskumuši – nevar ne paslēpot, ne paslidot. Bēdājas arī zemledus makšķernieki, labi vismaz, ka spiningojot ķeras lieli lomi. Noraizējušies ir lauksaimnieki, jo šobrīd grūti prognozēt, kāda būs nākamā raža. Arī siltuma ražotājiem šādi laika apstākļi rada tikai zaudējumus – nav jāražo tik daudz siltuma, kā tas būtu nepieciešams kārtīgos ziemas apstākļos. Pavisam bēdīga kļūst arī situācija uz ceļiem. Mazās bedrītes pamazām pārvēršas lielos un draudīgos caurumos, bet labot tās šobrīd nav jēgas.
Šīs ziemas laika apstākļi ir tiešām ļoti neparasti. Vai tiešām to ietekmē globālā sasilšana? Un kas tad mūs sagaida vasarā? Varbūt mums ar laiku būs jāsamierinās ar šādiem rudenīgiem laika apstākļiem visu gadu? Bet gribētos taču gan īstu ziemu, gan arī īstu pavasari, vasaru un rudeni.
