Vai tā nav vislielākā gadsimtu mistika?
Vai tā nav vislielākā gadsimtu mistika?
Latvieši labi ar saviem dieviņiem iztika,
Bet zobenu galos kristīgo ticību nesa
Un radās liturģija, misa un mesa.
Noliegta tika karma un reinkarnācija,
Gribi vai negribi – marksisma ticību mācīja
Un visās pasaules malās nakti un dienu
Radās tūkstošiem sektu un novirzienu.
Nu visi savā starpā šķeļas un nīstas,
Jo katram viņa ticība šķiet vienīgā īstā.
Vai ceļos krituša ticības apliecinājums
Ir spēka avots vai cilvēcīgs vājums?
Vai ticēt var tiem, kas vārdos mīl
Kristu,
Bet rīt vēl lielākām naglām pie krusta sistu?
Dievs nav nekur jāmeklē aizsaules telpā,
Bet tevī pašā – garā, miesā un elpā.
Tikai tam Garam tevī patiešām ir jābūt To nevar nopirkt, ne nozagt, ne humpalās dabūt.
Ja gara tev nav, tad pārvari atpalicību
Un patentē savu bezdvēselisko neprāta ticību.
Viens mierinājums
Tu piedzimsti šajā pasaulē miesīgs
Un pats gribi savu likteni bīdīt,
Bet vienīgi Dievs ir izlemt tiesīgs,
Cik ilgi tev zāli vai sniegu mīdīt.
Var pēkšņi lāsteka uzkrist uz galvas
Vai nolūzt stalts bērzs kā putekļu slota,
Un aizlido dvēseles vieglas kā spalvas,
Atbrīvotas un apskaidrotas.
Un vienā mirklī tu pīšļos irsti
Kā sarauta zirnekļa tīkla stīga.
Viens mierinājums – kā cilvēks tu mirsti,
Bet dvēsele paliek nemirstīga.
Par spējām
Cik bieži dzīvē gadās tā,
Ka cilvēki ar spējām
Šīs spējas pamet novārtā
Vai izkaisa pa vējam.
Bet citu virza darbīgums,
Kaut viņam mazāk spēju.
Un laikam tieši tādēļ mums
Tik daudz ir viduvēju.
