Saeimas darba kārtībā atkal nu jau otrajā lasījumā nonācis Valsts prezidenta rosinātais latviešu vēsturisko zemju likumprojekts, no kura turpmāk būs atkarīgs tas, kā šo piederību kartēt, saglabāt un attīstīt. Likumprojekta autori, nosakot vēsturisko zemju robežas, centušies vērā ņemt vairākus Latvijas vēstures aspektus un iedzīvotāju, vietējo pašvaldību viedokļus. Ar jauno likumu paredzēts noteikt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai, bet mērķis ir nodrošināt atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un nodrošinātu sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā.
Saeimas deputāti izteikuši vairākus priekšlikumus, un deputātu viedokļi dalās jautājumos, kas saistās ar teritoriju robežām un iedzīvotāju kultūrvēsturisko indentitāti. Daļa deputātu uzskata, ka pašvaldības būtu jāveido atbilstoši vēsturisko zemju robežām. Taču tagad pēc jaunizstrādātās administratīvi teritoriālās reformas kartes redzams, ka nereti vienas pašvaldības vai pat pilsētas iedzīvotāji var piederēt pie atšķirīgām kultūrvēsturiskajām identitātēm.
Priekšplānā izvirzījies arī jautājums par galvaspilsētas Rīgas izdalīšanu atsevišķā kultūrtelpā. Rīga Vēsturisko zemju likumprojektā pašlaik iekļauta Vidzemē. Taču likumprojekta tapšanas gaitā vairākkārt uzsvērts, ka Rīgas vēstures un kultūras savdabība dod pamatu galvaspilsētu izdalīt kā atsevišķu kultūrtelpu, kurā, iespējams, izdalāmas arī mazākas lokālās kultūrtelpas.
Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā jau 2021. gada 1. jūlijā, tātad pavisam drīz, bet vienprātības valdībā par to joprojām vēl nav.
Reklāma