Šovasar Zemkopības ministrija un Jauno zemnieku klubs organizēja nometni “Lauki – manas mājas”, kurā piedalījās 30 Jelgavas rajona skolēni.
Šovasar Zemkopības ministrija un Jauno zemnieku klubs organizēja nometni “Lauki – manas mājas”, kurā piedalījās 30 Jelgavas rajona skolēni. Nometnes mērķis bija skolēniem popularizēt lauku dzīves veidu, parādot, ka, prasmīgi izmantojot zināšanas, vadīšanas iemaņas, valsts un Eiropas Savienības atbalstu, laukos ir iespējams veiksmīgi saimniekot, attīstīties un veidot interesantu dzīvi. Nometnes laikā tika apmeklētas arī labākās zemnieku saimniecības. Katru rītu nometnes dalībnieki devās ekskursijās uz tuvējām zemnieku saimniecībām, apskatīja un vērtēja to darbību, iepazinās ar saimniekošanas daudzveidību laukos.
Ministrija nometni rīkoja, cerot, ka tādējādi izdosies jauniešus ieinteresēt par dzīvi laukos un varbūt nākotnē pašiem kļūt par lauksaimniekiem. Bet tajā pašā laikā tikai daži no šī apvidus jauniešiem esot iestājušies skolā, lai apgūtu ar lauksaimniecību saistītu specialitāti…
Diemžēl arvien retāk jaunieši izvēlas iestāties arodskolā un apgūt kādu arodu. It īpaši tuvākajā arodskolā, lai arī tas ir izdevīgāk. Jauniešiem gribas prom no mājām, prom no vecāku uzraudzības, lai varētu sākt pieaugušo dzīvi, kas bieži vien beidzas neveiksmīgi un ar dažādām problēmām. Viņi neapzinās, ka, iestājoties arodvidusskolā, var gūt vairākus labumus – ne tikai arodu, bet arī vidējo izglītību un nereti arī autovadītāja apliecību. Viss atkarīgs tikai no tā, cik daudz paši vēlas iegūt un izdarīt.
Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki no pagastiem un mazākajām Latvijas pilsētām pārceļas uz blīvāk apdzīvotām vietām, jo tajās ir lielākas iespējas. Strādājot rajona laikrakstā un regulāri braucot uz pašvaldībām, daudz kas ir novērots. Ir pašvaldības, kurās dzirkstī dzīvesprieks un vēlme daudz ko darīt savu iedzīvotāju labā. Protams, nav zināms, vai tas tiks novērtēts, un tikai šī iemesla dēļ cilvēki savā pagastā droši vien nepaliks. Turpretī ir arī tādi pagasti, kuros visi dzīvo pašapmierinātībā un nedara neko, lai attīstītos. Tas ir raksturīgi daudzos Latvijas rajonos. Kāda sieviete, komentējot, kāds ir Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, teica: “Iedzīvotājiem ir svarīgs rezultāts. Ja redzam, ka kāda vieta pilsētā ir sakopta un ietve – nobruģēta, mums nav svarīgi, no kurienes nauda ņemta. Svarīgi ir, ka domā par iedzīvotājiem.” Protams, šo viedokli var komentēt dažādi, tomēr daļa patiesības tajā ir. Ja arī jaunieši redzēs, ka domā par pašvaldības attīstību un labiekārtošanu, nevis tikai saka, ka perspektīvā domās, tad arī viņi būs ieinteresētāki palikt. Un, ja tas ir pagasts – tad varbūt arī pievērsties lauksaimniecībai, jo nevar saimniekot vietā, kur nav vietējo atbalsta.
