Šis ir trešais mācību gads, kopš sociālās korekcijas iestādē “Strautiņi” sodu izcieš nepilngadīgie likumpārkāpēji līdz 18 gadu vecumam.
Šis ir trešais mācību gads, kopš sociālās korekcijas iestādē “Strautiņi” sodu izcieš nepilngadīgie likumpārkāpēji līdz 18 gadu vecumam. Direktors Jurijs Jevdokimovs atzīst, ka visiem vairāk nekā
80 audzēkņiem ir kaut kāda atkarība: alkohola, psihotropo vielu, narkotiku vai nikotīna.
“Finansējumu sola ar jauno gadu. Cerams, ka to arī saņemsim, jo solīja jau pagājušajā mācību gadā. Kopš 1.janvāra ir stājies spēkā likums, kas paredz, ka papildu audzinošajiem piespiedu līdzekļiem var arī likt ārstēties no alkohola, psihotropo, narkotisko vielu vai citādas atkarības. Mums ir ārste, medmāsas un visas iespējas ārstēt viņus, bet nav naudas medikamentu iegādei. Cik varam, tik darām. Ir sadarbība ar Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu un Rīgas narkoloģisko slimnīcu, kur nosūtām ārstēties tos, ar ko nevaram tikt galā,” skaidro J.Jevdokimovs.
Pusaudžu un jauniešu atkarība ir galvenais iemesls patvaļīgai iestādes atstāšanai. Lai gan viņi saņem pilnvērtīgu uzturu, apģērbu, mācās un dzīvo labos apstākļos, tieksme smēķēt, lietot alkoholu liek viņiem meklēt cigaretes vai degvīnu ārpus iestādes teritorijas. “Bieži vien vecāki viņiem atļauj smēķēt, bet mūsu iestādē tas ir liegts. Apciemojumu reizēs piederīgie cenšas ienest cigaretes, tad sākas ķīviņi, jo vienam ir, bet citiem to nav,” skaidro direktora vietniece audzināšanas darbā Tatjana Dobriņina. Ir daudz toksikomānu, tāpēc darbinieki uzmanās, lai neatstātu bez uzraudzības krāsas, acetonu vai līmi. Bez medikamentiem ar atkarību nevar tikt galā, tāpēc līdzekļu trūkums rada problēmas mācību un audzināšanas darbā. Turklāt daudzi ir pieraduši klaiņot, nevis pakļauties iekšējās kārtības noteikumiem.
Audzēkņi mācās
vērtēt sevi
“Sociālās korekcijas, sporta un relaksācijas nodarbības palīdz mazināt stresu. Audzēkņiem māca tiesību un ētikas pamatus, veido saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmi. Stundu plāni nodarbībām nav noteikti, tāpēc tās notiek pēc vajadzības. Ja ir risināma kāda problēma, tad to dara uzreiz sadarbībā ar psihologu, medicīnas vai policijas darbiniekiem,” stāsta T.Dobriņina. Vispirms puišiem veic diagnostiku. Nosaka zināšanu līmeni un spēju mācīties, kā arī izstrādā individuālu programmu korekcijai. Svarīgi, lai viņi redzētu, ka soli pa solim izdodas izpildīt programmu. Protams, ne vienmēr tas izdodas.
Pēdējā mācību gada dienā audzēkņi rāda vecākiem, ko ir paveikuši un sasnieguši. Ir sagatavoti priekšnesumi koncertam, notiek sporta sacensības, var redzēt darbus izstādē. Tie, kas ir nopelnījuši pietiekami labu vērtējumu, var kopā ar vecākiem doties brīvdienās. Mēnesī var saņemt desmit brīvas dienas, tāpēc jūnija beigās un jūlija sākumā “Strautiņos” palika maz audzēkņu. Vasarā viņi strādāja: kopa teritoriju, ravēja dārzeņus un kartupeļus, gatavoja malku, remontēja internāta istabiņas. Audzēkņi peldējās iestādes dīķī, kā arī brauca uz Indzera vai Alūksnes ezeru un Rīgas jūrmalu, devās ekskursijās un pārgājienos, lasīja ogas un sēnes apkārtējos mežos, kā arī vārīja ievārījumus. “Tā ir iespēja būt ārpus teritorijas, tātad – brīvībā. Sakām paldies bērnunamiem, kas uzņēma savus bijušos audzēkņus. Pēdējās augusta dienās vajadzēja atgriezties visiem, bet joprojām daži ir patvaļīgā prombūtnē. Viņus meklē,” atzīst T.Dobriņina.
Vajadzīgas
praktiskas iemaņas
Jauniešiem pēc 9.klases beigšanas nav iespēju turpināt izglītību, jo sociālās korekcijas iestādē nav vidusskolas klašu. Viņiem būtu vajadzīgas interešu izglītības vai praktiskas nodarbības, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija solījusi piešķirt papildu finansējumu. “Mums bija deviņi jaunieši, kuriem vajadzētu turpināt mācības. Tiesa, daļai beidzās soda termiņš. Viņus varēja iekārtot vispārizglītojošās skolās, bet trim nav tādu iespēju. Tāpat ir skaidrs, ka 7.klases audzēkņi, kam ir noteikts trīs gadu sods, būs līdzīgā situācijā,” norāda T.Dobriņina. Protams, pastāv iespēja, ka par labu uzvedību var atbrīvot pirms termiņa. Tomēr jāsaprot, ka viņiem ir citāda attieksme pret dzīves vērtībām nekā sabiedrībā ierasts.
Sociālās korekcijas iestādē audzēkņi apgūst ne tikai vispārējās izglītības programmu, bet arī zināšanas, kas palīdz izprast dzīves vērtības, praktiskas iemaņas kulinārijā un sadzīves darbos. Kulinārijā viņi mācās gatavot ēdienus, kādus ēd ikdienā, tāpēc šīs iemaņas viņiem noderēs. Tehniskās jaunrades pulciņā puiši divās grupās mācās precizitāti. Tā ir nepieciešama, lai izgatavotu lidmodeļus. Vasarā bija lidmodeļu sacensības. “Kādreiz bija metālapstrādes un galdniecības nodarbības. Tās puišiem patīk un ir vajadzīgas, bet nav pasniedzēju. Kopā ar audzinātājiem viņi vasarā izgatavoja sētiņu, futbola vārtus un basketbola grozu,” informē T.Dobriņina.
Vairāk nekā
puse atrod ceļu
Katrā grupā ir līdz 12 audzēkņiem un 2 audzinātāji – sieviete un vīrietis, lai būtu abi vecāki kā ģimenē. Vienlaikus cenšas saglabāt cieņas pilnu attieksmi pret katra audzēkņa vecākiem. Tiesa, nelabvēlīgi ģimenes apstākļi un vide ir cēlonis, kāpēc nepilngadīgie izdara likumpārkāpumus. “Protams, liela ir masu saziņas līdzekļu un filmu ietekme. Skolā klasē ir daudz skolēnu, tāpēc pedagogi maz uzmanības var pievērst tiem, kam ir grūti vai ir paklupis. Arī apkārtējie viņu nepieņem, tāpēc jaunieši kļūst par ielas bērniem,” secina T.Dobriņina. Kad pusaudži nonāk sociālās korekcijas iestādē, sākumā ir grūti, jo puiši ir sevī noslēgušies. Tikai pamazām sarunas kļūst atklātākas, tad kopā var secināt, ko un kā darīt.
Daudzi puiši ir hiperaktīvi, tāpēc nevar ilgi nosēdēt vai uzturēties vienā vietā. Audzēkņi ir labi sportisti, kas piedalās rajona skolēnu sacensībās, kā arī draudzības spēlēs ar citām skolām. Laba draudzība izveidojusies ar Alūksnes vidusskolas audzēkņiem. “Viņiem ir jātiek sabiedrībā un jāmācās atbilstoši uzvesties. Pamazām mainām uzskatu, ka jābūt izaicinošiem, lai pievērstu uzmanību. Piedalāmies Alsviķu pagasta pasākumos, tāpat jūrmalā nav iespējams sekot katram. Prieks, ka nebija jāviļas,” atzīst T.Dobriņina. Audzinātāji un skolotāji daudz runā ar puišiem, skaidro, kāpēc vajadzētu rīkoties tā un ne citādi. Ar dažiem ir viegli, bet ar citiem ir daudz jāstrādā. Turklāt grupu sastāvs nepārtraukti mainās, vieniem beidzas soda izciešanas termiņš, un viņu vietā nāk jauni. Pagājušajā mācību gadā vairāk nekā 60 procenti jauniešu pēc soda izciešanas turpina izglītību un strādā vai arī neko nedara, bet jaunu likumpārkāpumu nav. Gadās, ka savā bijušajā skolā viņi pārsteidz ar labām sekmēm un uzvedību.
