Pededzes folkloras kopa “Labā oma” šoruden svinēs septiņu gadu darbības jubileju. Ansambļa izpildītās dziesmas krievu un latviešu valodā klausītāju paņem no visas sirds ar smeldzīgiem vārdiem un sava veida romantiku.
Pededzes folkloras kopa “Labā oma” šoruden svinēs septiņu gadu darbības jubileju. Ansambļa izpildītās dziesmas krievu un latviešu valodā klausītāju paņem no visas sirds ar smeldzīgiem vārdiem un sava veida romantiku.
Viņi dzied par visu, kas notiek dzīvē. To krievu tautības dziedātāji ar viņiem raksturīgo temperamentu prot lieliski. Tad, kad kolektīvs savulaik viesojies Maskavā, tad dziedātājas mīļi uzrunāja: “Devuški s horošim nostrojeņijem, gde vi propaļi?”
“Folkloras kopa mums izveidojās līdz ar tā vadītājas Tamāras Jākobsones atnākšanu. Mums gribējās dziedāt un ar sludinājumu meklējām vadītāju. Tamāra atsaucās,” stāsta kopas ilggadējā dalībniece Antoņina Girs. T.Jākobsone ir alūksniete, tāpēc uz mēģinājumiem mēro ceļu no pilsētas. Viņa uzreiz piebilst, ka pašai iepatikusies jaukā uzņemšana un radošā atmosfēra, kad viņa ieradusies Pededzē pie dziedātājiem. “Grūti ir izbraukāt no Alūksnes uz Pededzi divas reizes nedēļā, taču tas kompensējas ar to, ka varam šeit visi kopā dziedāt,” secina T.Jākobsone.
Vīrieši dzied duetā
Kādreiz kolektīvā bija sešpadsmit dalībnieki, tagad ir divpadsmit. Pirmsākumos bijušas deviņas dalībnieces. Dažas kolektīvā darbojas no pirmās dienas. Kolektīvā ir divi vīrieši – Viktors Uhtomskis un Vjačeslavs Bogdanovs, kas dzied duetā. “Labās omas” dalībnieces labprāt vēlētos, lai vīriešu būtu vēl vairāk. “Nav viegli kopīgi sanākt uz mēģinājumiem darba dēļ. Folkloras kopā dzied skolotājas, pasta un kultūras darbinieki, grāmatveži un jaunieši. Ne visi dzīvo centrā,” saka A.Girs.
Kolektīvs uzstājies ne tikai Alūksnes rajonā, bet arī ārpus tā robežām. “Mums ir iespēja piedalīties Vidzemes attīstības aģentūras projektā, kas paredz Krievijas un Igaunijas sadarbību. Ceram, ka varēsim aizbraukt uzstāties uz Igauniju un igauņi – pie mums,” saka A.Girs.
Dziesmas papildina nosaukumu
Repertuārs ir daudzveidīgs, tajā ir liriskas dziesmas, arī tautasdziesmas. “Tas ir pats grūtākais – izvēlēties repertuāru. Deviņdesmit deviņi procenti veiksmes ir atkarīgi no repertuāra. Cenšos izvēlēties, lai tas ir interesants arī pēc satura un lai atbilstu mūsu kopas nosaukumam,” atklāj T.Jākabsone. Top arī dziesmu apdares, paši sacer tekstus, kas vēsta par mūsdienu dzīvi.
“Nevēlamies, lai repertuārs katru gadu atkārtotos. Cenšamies to papildināt ar kaut ko jaunu,” bilst A.Girs. Repertuārā ir apmēram 76 dziesmas, arī apdziedāšanās dziesmas un tās, ko paši sacerējuši.
“Mūsu pagastā 78 procenti ir krievi, tāpēc pārsvarā dziedam dziesmas krievu valodā. Mēs negribam nekur pazust, tāpēc arī dziedam,” bilst A.Girs, kura raksta scenāriju. Folkloras kopas dalībniekus vieno ne tikai dziesma, bet arī labs humors un atpūta. “Mēs braucām pie vadītājas Tamāras uz kartupeļu talku, līdzi ņēmām akordeonu,” stāsta A.Girs.
Autobusā ar lietussargu
“Labai omai” nav trūcis arī dažādu kuriozu, dodoties uzstāties. Bijis gadījums, kad muzikantam, viesojoties Maskavā, no rokām zemē nokritis akordeons un saplīsis. “Bijām uzaicināti uz Alūksni dziedāt, taču Visikumā salūza vecs autobuss un tālāk netikām. Izsauca mikroautobusu no Liepnas, un finālā paspējām laikā. Esam sēdējušas autobusā ar frizūrām zem lietussargiem, braucot uz koncertu, jo lija lietus un tas autobusā tecēja no jumta iekšā, citā reizē ziemā autobusā sasala degviela, ka līdz Alūksnei divas stundas braucām,” atceras dalībnieki.
Folkloras kopai tērpus palīdz sarūpēt pagasta padome. Dalībniece Tatjana Steklova uzņēmās gādību, lai tajos dominē šim novadam raksturīgās krievu tautas tradīcijas. “Paši jaunākie tērpi tapa Rīgā uz Dziesmu svētkiem. Tie ir tādi paši kā krievu tautības iedzīvotājiem, kas Latvijā dzīvoja 1850.gadā,” stāsta T.Steklova. Izšuvums tiem ir kā oriģināltērpiem, kas atrodami muzejā.
Dzied, cik sevi atceras
Folkloras kopas dalībnieks Viktors Uhtomskis atzīst, ka dzied kopš bērnības. “Skolotāja Marija Vasiļjeva man iemācīja spēlēt ģitāru. Ar to viss sākās. Cik vien atceros, vienmēr ansamblī biju viens puisis starp sievietēm. Kad mācījos Jaungulbenes profesionāli tehniskā skolā, man pašam bija savs ansamblis, tagad dziedu Pededzē,” stāsta V.Uhtomskis. Viņš joko, ka sievietes viņu neapbižo. “Man pāri darīt nedrīkst, jo es sievietes mīlu,” smaida viņš. Ruta Bogdanova folkloras kopā dzied apmēram pusgadu. “Man sen patīk dziedāt. Mājās arī vienmēr staigāju dziedādama,” saka viņa. R.Bogdanovai vislabāk patīk īstas krievu tautas dziesmas, kas spēj saviļņot jebkura cilvēka sirdi un arī prātu.
