Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dūmvadi un ventilācijas kanāli ir jātīra regulāri un tas jāuztic darīt sertificētiem speciālistiem, bet Alūksnes rajonā to trūkst.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dūmvadi un ventilācijas kanāli ir jātīra regulāri un tas jāuztic darīt sertificētiem speciālistiem, bet Alūksnes rajonā to trūkst. It īpaši daudz darba skursteņslauķiem ir rudens pusē, jo bieži vien tikai tad cilvēki atceras, ka arī dūmvadi ir jātīra.
SIA “Alūksnes nami” dūmvadu tīrītājs Jānis Indzers atzīst, ka darba apjoms ir ļoti liels un ka Alūksnē daudz ir māju, kur nepieciešams tīrīt dūmvadus. “Agrāk strādāju celtniecībā, bet pērn nolēmu pievērsties skursteņslauķa darbam, jo Alūksnes rajonā trūkst šāda darba darītāju. Zinu, ka dūmvadus rajonā tīra arī Gatis Dāmis, Imants Zvirgzdiņš un vēl daži. Tas ir daudz par maz, ņemot vērā Alūksnes rajona iedzīvotāju skaitu. Veci ļaudis zina stāstīt, ka pirmās brīvvalsts laikā tikai Alūksnes pilsētā esot bijuši 15 skursteņslauķi – tas ir daudz. Manuprāt, mūsdienās viens skursteņslauķis gadā varētu apkalpot apmēram 800 dzīvokļus – ne vairāk,” vērtē J.Indzers.
Darbs esot ļoti netīrs, turklāt arī bīstams un kaitīgs veselībai. “Skursteņslauķa darbam ir trešā augstākā bīstamības pakāpe. Šajā darbā var strādāt tie, kas ir pārliecināti par sevi un droši, nebaidās no augstuma. Arī man bērnībā bija bail no augstuma, bet, strādājot celtniecībā, šīs bailes ir pārvarētas,” saka J.Indzers.
Viņš mudina iedzīvotājiem domāt laikus par dūmvadu tīrīšanu – jau pavasarī, beidzoties aktīvajai apkures sezonai, ne tikai rudenī. “Iedzīvotājiem šķiet, ka dūmvadu tīrīšana maksā dārgi, bet dārgi tas ir tikai tad, ja dūmvadi nav tīrīti gadiem ilgi. Ja to dara regulāri, tad izmaksas ir mazākas – apmēram desmit latu – un arī skursteņslauķis darbu var paveikt divās stundās, nevis sešās vai deviņās, kā tas reizēm ir bijis. Jāuzsver, ka izmaksās tiek ierēķināti arī izdevumi par degvielu un personīgajiem mazgāšanās līdzekļiem. Esmu novērojis, ka pagastos cilvēki vairāk rūpējas par savu drošību un biežāk tīra dūmvadus nekā pilsētā. Viņi to dara, ne tikai izsaucot apmācītu skursteņslauķi, bet reizēm arī paši tīra. Tas nav droši, jo cilvēkiem trūkst speciālu instrumentu,” uzsver J.Indzers.
Viņš vērtē, ka vienā dienā var iztīrīt dūmvadus trīs pilsētas dzīvokļos ar malkas apkuri, ja iepriekš tie ir tīrīti regulāri. “Slikti, ja iedzīvotāji plītī vai krāsnī dedzina plastmasas pudeles, jo tad dūmvados veidojas stingra garoza, ko skursteņslauķim ir grūti iztīrīt, jo tā ir biezā kārtā un stingra. Iedzīvotājiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību skursteņu pēdām – kaut vai pašiem tās ik pa laikam attaisīt un iztīrīt. Ja to izdarīs, tad nelaimes gadījumā, ja tas, nedod Dievs, notiks dzīvoklī, tik ļoti neapdraudēs kaimiņus. Tāpat sodrējus nedrīkst bērt atkritumu tvertnēs, jo tajos var būt kāda dzirkstele, kas var izraisīt degšanu. Sodrējus var iebērt biezos polietilēna maisos un nolikt pie atkritumu tvertnes, lai tie atdziest,” stāsta J.Indzers.
Dzīvokļos, kur dūmvadu tīrīšanu veic “Alūksnes nami”, speciāls transports pēc tam sodrējus aizgādā prom. “Lai tīrītu dūmvadus, ir nepieciešams daudz un dažādi speciāli instrumenti, arī drošības siksna. Pēc darba sakopju telpas un tas nav jādara dzīvokļa īpašniekam. Man ir pat putekļu sūcējs, kuru nepieciešamības gadījumā pielietoju, lai viss būtu tīrs,” saka J.Indzers.
Viņš zina stāstīt, ka Vācijā dūmvadus tīra speciālas firmas darbinieki. “Televīzijā redzēju raidījumu, kā dūmvadus tīra Vācijā. Tur šo darbu galvenokārt veic sievietes vecumā līdz 30 gadiem. Uz objektu viņas dodas dienesta automašīnā un veic tikai dūmvadu tīrīšanas darbus, bet mums bieži vien ir jāveic arī kalšanas darbi, lai vispār varētu iztīrīt,” saka J.Indzers. Viņš pieļauj, ka arī pats kādreiz varētu izveidot līdzīgu privātfirmu, ja tikai izdotos izveidot labu darbinieku komandu.
