Četras Alūksnes rajona pašvaldības ir guvušas finansējumu savu ieceru īstenošanai no valsts budžeta grozījumiem, ko nesen atbalstīja valdība.
Četras Alūksnes rajona pašvaldības ir guvušas finansējumu savu ieceru īstenošanai no valsts budžeta grozījumiem, ko nesen atbalstīja valdība.
“Apes pilsēta ar lauku teritoriju ir saņēmusi valsts investīcijas vairāku mērķu īstenošanai. Domes ēkas siltumapgādes rekonstrukcijai piešķirts 2800 latu, bibliotēkas remontam – 5000 latu, tautas nama zāles un skatuves renovācijai – 20 000 latu.
Malienas pagasta pamatskolai piešķirti 20 000 latu skolas katlu mājas celtniecības, siltumapgādes renovācijas darbu pabeigšanai.
Alūksnes pilsēta saņēmusi 30 000 latu pirts izveidei. Gaujienas speciālajai internātskolai piešķirti 49 773 lati izglītības iestādes remontdarbiem,” stāsta Alūksnes rajona padomes attīstības un finanšu nodaļas vadītāja vietniece Laima Bebre.
Viņa atzīst, ka piešķirtās summas varēja būt lielākas, jo visās pašvaldībās gan iestādes, gan nekustamie īpašumi laika gaitā ir nolietojušies un tajos nepieciešams remonts.
“Bet pašvaldībām nav viegli sagatavot investīciju projektus, jo prasības to izstrādē ir ļoti augstas, varbūt pat pārāk birokrātiski augstas. Manuprāt, tā jau drīzāk ir dokumentu vērtēšana, nevis vajadzības vērtēšana pēc būtības. Pašvaldībās arī trūkst speciālistu, kas var uzrakstīt kvalitatīvu investīciju projektu pieteikumu. Bet algot speciālistu nemitīgi, lai gadā vienreiz saņemtu investīcijas, arī pašvaldībai nav izdevīgi. Turklāt katru gadu investīcijas valsts nepiešķir, jo pašvaldību Latvijā ir daudz,” saka L.Bebre.
Viņa uzskata, ka pašvaldībām noteikti vajadzētu saņemt lielākas valsts investīcijas, jo iestādes pašvaldības uztur par saviem budžeta līdzekļiem.
“Lai atremontētu to, kas šo daudzo gadu laikā nav remontēts, vajag ļoti daudz naudas. Turklāt būvniecības materiālu cenas tagad ir ļoti sadārdzinājušās. Būvniecības izmaksas gadā paaugstinās par 18 līdz 22 procentiem gadā. Pēdējā laikā bieži ir tā, ka iesniedzot investīciju projektu, pašvaldība ir veikusi aprēķinus pēc pašreizējām cenām, bet, kamēr investīcijas saņem, būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās. Pašvaldību budžeti šīm būvniecības izmaksām “netiek līdzi” un arī iekrāt naudu nav iespējams. Pašlaik valstī tiek izstrādāta valsts investīciju programmas koncepcija 2006. līdz 2010.gadam. Iesniedzot projektu investīciju saņemšanai, piemēram, 2008.gadam, pašvaldības var vadīties pēc pašreizējām izmaksām, bet cenas pēc trim gadiem pašlaik neviens nevar prognozēt,” viņa norāda.
